Vakar mani atveda pie mātes, paciemoties.
esmu gatava viņu tagad uz līdzenas vietas nošaut.
Bļeģ nahuj. [ atvainojos ]
Viņai kopš gada sākuma ir totāls pohuj kas ar mani notiek, un pēkšņi sāk tēlot nez kādu tur ideālo mammīti.
Zvana tēvam un saka - Ārprāc ko tu Anju pie manis neved, es pēc viņas tā ilgojos bla bla bla.
Labi atveda, UN ?
Sāk dirst man augumā par to kā es dzīvoju un ko daru.
Māmiņ, tev jav cik gadus ir bijis vienalga, ko tu te tagad tēlo? man nav 5 gadi, un es tev nekad vairs neticēšu, takā vari iet un nošauties.
Ja viņa man vēlvienu reizi uzkliegs ka mūzika ir par skaļu un es viņu noduršu ar karoti.
Gribu lai sencis mani ātrāk savāc prom, neizturēšu te vēlvienu dienu.
Pohuj, iešu ar kājam līdz Strenčiem ja nebrauks.
That's all for today.