Xillia

Es šovakar esmu
Daļa no tavas grāmatas;
Manā galvā ir vārdu virknes
Bez redzamas jēgas.
Manā prātā ir punkti un komati,
Un garumzīmes kā zilganas vēnas
Pārvelk man krustu.

Ir pazudis satura rādītājs
Un lapas nav numurētas.
Tevis atstātie pirkstu nospiedumi
Stiepjas man pāri kā rētas.
Velkas man pāri kā vīteņa
Alkainās stīgas.

Šovakar esmu
Daļa no tavas grāmatas,
Dziļi paslēpta lapu jūklī
Un zemtekstu dzīlēs.
Haotiski izklātu burtu virtenes
Ir izmisis kliedziens,
Kad sajūku prātā,
Kad irstu pa vīlēm.

Es atveros tavā priekšā
Tā, kā es vienmēr to daru,
Varbūt pēc
Tūkstoš lappusēm,
Varbūt pat bez
Trūkstošām lappusēm
Tu sapratīsi šo īpašo
Bezvārdu valodu manu.

21.07.2009