Xillia

Sintētiskas asinis, mehāniski smiekli,
Stikla acis spīdīgas stīvi pretī raugās,
Viss, ko dari tu, tev sanāk samāksloti viegli,
Esi tikai marionete, raustāma aiz auklām.

Esi tikai vienmuļš zirdziņš, apseglots un iejāts,
Suns pie ķēdes sētā piesiets – padevīgs un rāms.
Man tu esi tukša vieta – mikrobs baltā sniegā,
Stūrī iemests nevajadzīgs, sarūsējis krāms.

Dziedi, raudi, smejies, gaudo, krīti, celies, danco!
Tu man esi tikai spēle garlaicības brīžos.
Ak, tu mana marionete nodriskātā pančo,
Kamēr vien man leksi līdzi, es par tevi smiešos!