Xillia

Samtaini pirksti pārslīd pār seju.
Simts sīciņas skudras paskrien zem ādas.
Ložņā caur kauliem, iedzeļ krūtīs.
Krēsla pārlīst pār satrauktām lūpām.
Marmora kakls tver skūpstu pēc skūpsta.
Svece met ēnas, kas noglāsta miesu.
Ietrīcas pleci, iedrebas rokas.
Sažņaudzas dūrēs alkaini pirksti.
Aizveras acis cieši kā klintis.
Ieskrāpē nagi sarkanas rētas.
Paveras lūpas izlaužas vētra.
Atlaižas rokas, atveras acis.
Iestājas pilnīgs klusums un miers.