Xillia

Asinis saldas.
Tavas lūpas vairs nešķiet tik svētas
Un tavās acīs pazudis dimanta mirdzums.
Uz tava kakla manu kodumu pēdas.
Asinis saldas.
Manas lūpas tev piekļāvušās, kā skūpstot,
Tik` zogu es tavu elpu, it kā man pašam savējās trūktu.
Tava kaislīgā mute pavērta.
Lādot vai lūdzot ?
Asinis saldas.
Tavs nektārs, tik spītīgi tavā ķermenī turas,
Bet tomēr, jo vairāk tu dziesti,
Jo vairāk manā sirdī, karsti uguņi kuras.
Asinis saldas.
Saldākas par jūtām, ko tu man liedzi,
Bet nu savas pukstošās sirds vietā
Tu pati negribot savu kaklu manai asinskārei sniedzi.
Asinis saldas.
Trūkst elpas, pēc jaunas dzīves tu jau sniedzies,
Tavas asinis līst cukuraini baltas.
Dzimst kliedziens,
Asinis saldas.