Xillia

Paņem smiltis savā plaukstā! Tās mazās straumītēs izbirs pa Tavām pirkstu spraugām. Un jo ciešāk sažņaugsies Tava plauksta dūrē, jo ātrāk tās birs. Viens smišu graudiņš pēc otra. Viņi neskatīsies uz izmisumu Tavās acīs, neklausīsies Tavā lūgšanā, viņas neievēros Tavu trīcēšanu. Viņiem būs vienalga. Un pašās beigās plaukstā paliks tikai mazumiņš smilšu. Viens gabaliņš no visa. Viens mirklis no mūžības. Ar to nepietiek, ar to ir par maz...
...un tā kā smiltis Tavā plaukstā, no manis aiziet kāds, kuru nedrīkst pazaudēt. Tu...