Xillia

Atnāc, bet nepaliec ilgi.
Krēslas un pirmslietus smagums
Nozadzis elpu.
Kovārņu ķērkšanā gaisā,
Saklausīt dusmas
Nav grūti.
Pieelpo mani pilnu
Ar sikspārņu pīkstiem,
Ar grimstošā kuģa
Bēgošajām žurkām.
Ievij pirkstos
Tos neatsienamos mezglus
Lai zinu droši,
Ka neaizbēgsi.
Šķiet, ka būtu kur iet -
Tajā lāceņu purvā
Pagājšnakt redzēju
Maldugunis.
Vai tad vairāk, ko vajag?
Atnāc, bet nepaliec ilgi.
Tavu domu smagums
Nospiež pie zemes asnus,
Samin skudras,
Zemē cērt plaisas
Un salauzī smilgas
Nāc!
Bet nepaliec ilgi!
Aizej, kad laiks,
Lai paliek šīs ilgas.