Xillia

Cauri miglai, klusās ilgās, rokas meklee pavedienus,
Kuriem aptīt tavus sapņus, lai tie neaizklaiņo prom,
Apvīt viņus burvju stīgām, maziem, smalkiem mezgliem saistīt,
Neatļaujot mani atstāt. Neatļaujot it neko.