Xillia

Savīti pirksti. Tukšums to starpā,
Nemanot samilzis neaptverams.
Laikam jau tāpēc aizlauztā balsī
Pajautāju, vai tev ir kas dzerams.

Vermuta glāzē citrons un ledus.
Tu man stāsti, cik esmu tev tuva.
Saulaini dzeltenā citrona miza
Garšo pēc rūgtena pārpratuma.

Savīti pirksti, gluži kā restes.
Pagaisis vieglums klusi kā dūmi.
Un, ja mēs viens otram kas esam -
Tikai un vienīgi smagnēji būri.

Vermuta glāzes tukšas un aukstas
Paliek stāvam uz pelēka galda,
Kad es smaidot aizveru durvis -
Dažreiz vientulība ir salda.