Xillia

Aizved mani uz Biskajas līci,
Pamet mani uz vientuļas salas,
Tālu no pilsētām,
Tālu no cilvēkiem,
Tālu no visa, kas bijis.

Atceries mani vien tad, kad ir vētras,
Ugunīgs zibens jūrā šķeļ rētas
Un tavās krūtīs
Gadu no vietas
Nepārtraukti ir lijis.