Šoreiz kaut kā daudz rakstīt negribas, tāpēc vairāk tieši bildes palikšu un tikai nedaudz apstāstīšu. Ir diezgan daudz par ko rakstīt, bet ziema nāk un man lēnām velk uz  ziemas miegu.

Tātad, bijām atkal Salsā (tas klubs. Vienīgais šeit). Nebija nekas paredzēts uz vakaru, bet Mērs piezvanīja un teica, ka grib tikties. Teicu visu laiku, ka varētu tikties un vienkārši pasēdēt kaut kur tāpat, bet viņš "nemanāmi" visu laiku vilka uz kluba pusi un nekas cits neatlika. Kā parasti, bardaks un troksnis, bet tas jau normāli klubā. Es nezinu, cik alus Mērs pats nopirka un cik mums uzlika no blakus galdiņiem. Tad nu tā, ik pa laikam uz skatuves notiek kāds pasākums. No sākuma visus izklaidēja šis džentlmenis:


Mc Džentlmenis

Tad notika loterija, un vēl vairāk dziedāšana. Kad sākas dejošana, tad visu laiku ir jāatkaujas no laipniem kungiem, kuri mēģina aizvilkt mūs priekšā, lai mēs tur dīdītos kopā ar pārējiem. Vienbrīd mani pasauca maliņā blakus galdiņš, pie kura bija meitenes, kuras vēlējās ar mani sadzert. Dikti svarīgi ir saskandināt un kopā iedzert. Kad piegāju, laikam viena dāma nebija brīdināta par notiekošo, jo ieraugot mani salecās un nometa savu glāzi. Tīri tā neko saskandināja. Bilde ar šīm dāmām gan nav, tāpēc cita bilde:


Lete izgaismota, lai vieglāk būtu glāzītes dibenā ieskatīties.

Ko tajā notiekošajā loterijā varēja vinnēt es nezināju un piedalīties, kaut arī gribējās, nevarēju. Ja nu vinnētu? Ko tad? Bet nu viens laikam bija dabūjis rotaļlietu, kas tad arī tika manai dāmai uzdāvināta. Tāpat vien. Piegājam pei tā galdiņa un skandinājām kopā ar viņiem uz velna paraušanu. Es gan biju vairāk aizņemts ar savādu odziņu ēšanu no viņu galda, jo pie savējā jau visas biju apēdis. Pēc tam, kad gājām atpakaļ pie sava galda, mums atnesa visas tās odziņas no tā galda. Ejot projām viņi pieteicās mūs aizvest. Nācās atkal kauties pretī. Ne tikai gribējām paši kājām iet, bet nu pēc visa tā dzeramā bija pārsteigums, ka viņš atrada pats savu mašīnu. Lai nu kā, te arī ir lapsiņa. Vārdu izdomājām gluzi vienkārši - ķīniski "lapsa".



狐狸 - húli - Hūlijs.

Neatkarīgi no tā visa, man svarīgākais bija "odziņas". Kā sauc, nezinu. Man jau teica to nosaukumu, bet nu īsti tas nepalīdz. Pēc kāda laika, staigājot pa pilsētu, ieraudzīju tās pāŗdošanā. Ņemam un nesam mājās.



Maiss ar "šitie foršie lupināmie."

Apkārt tiem ir miziņa, kas jānolipina līdzīgi kā... Kā kivi, ne kā mandarīniem, Iekšā pēc nolupināšanas ir tāds mīksts, gandrīz vai caurspīdīgs auglītis. Tā ir tā garšīgā daļa. Tam pa vidu atkal ir kauliņš, kas ir izmērā diezgan ievērojams. Kauliņu labāk neēst, kaut arī gribās.


Es zinu, ka blakus nolikts lats, bet es totāli esmu Ķīnā. Skauta godavārds.

Es kaut kā pārāk nefotografēju visu notiekošo, to vairāk dara mana lēdija. Tikai nesen es ieguvu visas sataisītās bildes (caur sāpēm, asarām, asinīm un Skype) un tagad varēšu ierakstīt vairāk visu ko. Nāksies jums lasīt tos pasus kaitinošos "Ko es šorīt ēdu, kā man šodien gāja", tikai austrumu mērcē.