Eh, ne velna nesanāca. Atnācu mājās un veders apjuka - ja jau esmu mājās no skolas, tad jāēd. Bet tā nevar, sēdēju un gaidīju līdz 12:00. Pa to laiku vēders apvainojās uz mani un mēs izkāvāmies. (Es mēģinu būt labs tēvs, bet nav viegli būt par vientuļo tēvu tik zvērīgam kuņģim) Tad nu arī nezinu, kad man nākošā darbadiena (sestdien vai svētdien) un līdz ar to man izjūk daži plāni. Neforši, nudien.