Datums: nezināms. Iespējams, ka oktobra sākums.

Šī būs jau sestā diena. Vai piektā, nav saprotams, ir zudusi laika izjūta. Jau kuro dienu dreifējam bez interneta. Noskaņojums drūms, bet dumpis nedraud, jo tas tāpat nespētu palīdzēt. Visi svilpojam uz klāja cerot sasaukt interneta labotājus, bet katrs jau tomēr dziļi sirdī apzinās, ka tā ir tikai māņticība. Tāda „interneta labotāja” nav un viss ir tikai visvarenā Provaidera rokās. Pēc šiem notikumiem viss klājs ir atmetis ticību senajam Provaideram un pievērsies jaunam. Varbūt tas palīdzēs?
Ir mēģināts paskatīties televizoru, ar cerību, ka būs labāk, bet visas pārraides ir sāļas un lielos daudzumos nogalina. Kuģa loceklis Smadzenis jau ir zaudējis vienu ģimenes biedru, kurš mēģināja izprast Ķīniešu operu. Kopš tā brīža neviens vairs nav izmantojis televizoru un Smadzenim dodu Solitair un Mahjong, lai novērstu viņa domas. Ir jau ir Smadzenis visslinkākais uz visa klāja, bet tagad nevaram atļauties zaudēt nevienu vīru.

Nav ne mazākās nojautas, kas notiek citur pasaulē, esam iestrēguši šeit, bezinterneta miglā. Ir dzirdēts, ka tēvzemi pārņēmuši krievi un Trusis/Burkāniņš/”Prezidenta mākslīgais aizvietotājs” (vēl neesam vienojušies par titulu), bet nevar droši zināt. Klīst baumas, ka tās baumas ir tikai baumas.
Visgrūtāk ir tad, kad sanāk šādi dreifējot uzdurties kādai vietai, kurā ir daudz, daudz interneta. Bet tajā pašā laikā ir lieli šķēršļi, kas neļauj to izmantot. Pirmkārt, vietējie nerunā mūsu valodā un nevaram pateikt, ko tieši vēlamies. Žestu valoda šeit arī ir pilnīgi atšķirīga un lietas, kas var likties loģiski parādāmas, neviens nesaprot. Kur nu vēl parādīt žestu, kas nozīmētu „mēs vēlētos izmantot internetu uz kādu stundiņu vai divām, cik tas maksā?”. Kuģa Loceklis jau piedāvāja vienu žestu, bet nācās paskaidrot, ka atradīsimies publiskā vidē un situācija pasliktināsies, ja iestādes vadītājs to uztvers nevis par „interneta”, bet gan „kā maksāsim” žestu. Plāns tika atlikts. Otrkārt, visi var man piekrist, ka internetu mucā pirkt nemaz neliekas loģiski, jo vajag obligāti pašam savu avotu. Iepakots internets nemaz nav dabiski.

Naktīs nevar pagulēt. Parasti visu nakti Smadzenis svaidās un mētājas sava kajītē, raudot un izsaucot visādas frāzes no šīs sātaniskās operas un visi pārējie var aiziet gulēt tikai tad, kad Smadzenis nomierinās. Visu laiku jādomā par vecajiem laikiem, kad internetu īsti neskaitīja. Ja patika kāda dziesma, novilki visu diskogrāfiju un tamlīdzīgi. Tā vairs nenotiks nekad, pat ja arī dabūsim jaunu avotu. Torenti šeit neķeras, jewtube arī nav. Dažreiz naktīs guļot atminies kādu dziesmu un centies to atsaukt atmiņā, lai tā nepazustu. Gribētos pierakstīt, bet nav iespējams, jo nemāku pierakstīt mūziku. Zinājāt, ka Bītli arī neesot mācējuši pierakstīt mūziku? Tā ir mana vislielākā līdzība ar Bītliem. Tas, un arī fakts, ka piedzērušies veči visus, kuriem mati ir nedaudz pāri pleciem, sauc par Bītliem. Mēģinājumi viņus izglītot par mūzikas pasaules frizūrām vienmēr izrādījušies lieki.

Vai šis fakts par Bītliem un nemācēšanu pierakstīt mūziku ir patiess? Es nezinu. Man liekas. Bet pārbaudīt to es nevaru. Es nevaru neko ne pārbaudīt, ne uzzināt no jauna. Es nezinu, ne cik % no Holandes siera ir caurums, cik īsti garas ir strausu kājas un kā ķīniski pateikt „Es aprīšu tavu un tavu mīļo dvēseles.” Ziniet, tās mazās lietiņas. Varbūt pat sadzīvē īsti nevajadzīgas dažreiz (te tāpat Holandes sieru dabūt nav iespējams), bet tomēr interesē.

Labi, seivoju tad šo wordu, lieku flašā un metu jūrā. Ja izlasi šo ziņu, tad zini – tu māki lasīt.