xan
17 November 2011 @ 08:33 am
Ne iipashi saspringts riits.  
Pa nakti nesanaaca guleet. Ilgi un dikti svaidiijos, liidz sapratu, ka guleeshana man nespiid un jaaiet aaraa pastaigaaties. Pirms tam tikai jaaiznes musars. Vieglaak pateikt, kaa izdariit. Katru riitu pirms astonjiem maajas pagalmaa staav maza kravas mashiiniite, kuraa tad arii visi nes un met savus atkritumus. Taa kaa man darbs astonjos saakas tikai dazhaas dienaas un ne visaas paspeeju to izdariit, jaanes ir diezgan daudz maisi. Panjemu dazhus maisus un eju jau ar ceriibu, ka nebuus kaa parasti. Ir apmeeram seshi no riita, taa kaa durvis veel aizsleegtas. Ja sanaak kaadreiz atnaakt maajaas peec desmitiem, ir uz panelja jaazvana, lai kaads ielaizh tei iekshaa. No saakuma bija taa neerti naakt piektdienaas maajaas trijos un modinaat kaiminjus, bet ko man citu dariit? Ja nevar uztaisiit normaalu sisteemu, man iisti negribaas seedeet maajaas vinju deelj. Turklaat, taa kaa dziivoju pirmajaa staavaa, dazhreiz kaads nakts viduu piezvana uz manu dziivoklja numuru, lai palaizhu iekshaa. ... Vienmeer paljaujos, ka kaiminjiem arii piezvaniits....

Lai nu kaa, turpinam nest musaru. Viss kluss ,neviena apkaart nav un es nolieku savus maisus tur, kur parasti staav mashiina un, protams, ka atpakalj ejot sastopu to pashu kaiminjieniTo pashu, kas parasti izrevidee visus manus maisus. Es tieshaam nezinu, vai meklee pudeles (tie ir taadi pajokaini kaiminji, kuri ir apkaart savai maajinjai savaakushi visu ko un uzsleejushi nojumiites) vai arii notiek kaut kaada atkritumu shkjiroshana, par kuru neesmu informeets. Kad dodos ar otro maisu kravu, tur jau divi revide manu pirmo porciju. Kaut kaa ljoti neeerta sajuuta ir nest un cilveeku priekshaa likt atkritumus. Ieshauju shkjeersielaa un dodos pa to. Veel ir tumsh un iisti nezinu, kur taa feini nesos ar visu savu kravu. Atminos, ka esmu redzeejis tajaa ielinjaa, ka pie viena staba liek atkritumus. Noliku tur un aatri izlikos, ka tas nebiju es. Tikai peec tam ieraudziiju, ka esmu nolicis pie nepareizaa. Nekas, buus kaadam paarsteigums.

Taa kaa laiks man ir daudz, dodos uz KFC panjemt brokastis. Esmu atklaajis, ka taa ir vieniigaa vieta, kur var dabuut ceptu olu un tas arii tikai riita pusee. Aizeju, panjemu sev divas maiziites un man naak liidzi viena kafija un viens pusbuljons. Nemaz necenshos pateikt, ka tos man nevajag, jo taapat nemaaku un sajaukshu visiem galvu. Panjemu savu bulcinju maisinjaa, abus dzeramos un dodos. Pirmais dzeramais, ko izvelku, ir tas riebiigais pusbuljons. Garsho peec pelmenju uudens un, kaa esmu noveerojis, esmu diezgan paarliecinaats, ka tieshi tas tas arii ir. Tas ir taads jokains dzeeriens, kuru dod visaas kafejniicaas, kad apseedies eest. Ejot garaam trepeem un izliekos, ka taa nav maneejaa. Taa kaa atkritumu tvertnju citur nav, nekas cits man neatliek. Izvelku aaraa savu kafiju tikai lai atklaatu, ka arii mana kafija ir tas buljons. Tajaa briidii mani kads aiz muguras sauc. Izliekos, ka es neesmu es, jo noteikti, ka piesiesies par manu buljona ziedoshanu trepeem. Tomeer mani panaak - KFC kasiere. Izraadaas, ka esmu taa arii aizgaajis ar vienu bulcinju un otru neesmu panjeemis. Tieshaam nezinu, cik ilgi vinja skreejusi man pakalj.

Nonaaku skolaa un driiz saakas pirmaa stunda. Saaku maaciit un atveras durvis un viens zeens kaut ko man pasaka kjiiniski. Es uz vinju skatos ar sejas izteiksmi, kaadu var dabuut tikai cilveeks, kursh nakti nav guleejis no riita ar buljonu veederaa dzird kjiinieshvalodu. Paskatos uz klasi un visi man smaidiigi saka "Goodbye". Asistente kaut ko pasaka un pazuud. Neko nesaprotu. Tikai atceros, ka pa ausu galam esmu dzirdeejis, ka skolaa notiekot mediciinas paarbaudes. Nu labi, laikam man stunda beigusies. Eju prom un mani sauc. Izraadaas, ka esmu aizmirsis savu pierakstu blocinju. Tieshaam, ja es shito dienu izdziivoshu un neaizmirsiishu gabalu no sevis visaas malaas, es buushu paarsteigts. Cik nu paarsteigts var buut samiegojies cilveeks bez kafijas.