Draudzība darbojas tīri savādi - galvenais, lai nav ķīnietis. Ar ķīnieti draudzēties nav īsti iespējams. Nemaz nerunājot par valodas barjeru, ir citas lietas, ar kurām nebiju rēķinājies. Ķīnieši nevis ar tevi draudzēsies, bet viņiem būs svarīgi būt tev kaut kādā veidā blakus. Un tad viņi tevi diezgan garlaikos. Mājienus, ka jāiet mājās, neviens šeit nesaprot. Esmu izstaipījies jau neskaitāmas reizes, apstāstījis sīkumos, cik ļoti esmu noguris un kā būtu jāliekas gulēt (saprotu, ka nav īsti ticami, ja to saku astoņos vakarā). Atliek izmantot frāzi "Go home." Tā apmēram arī viņiem jāizstāsta, ka nu šobrīd gan ir laiks iet projām. Citādi viņi sēdēs vienkārši tavā viesistabā un izbaudīs tavu kompāniju. Dažreiz pat vienkārši bakstīs telefonu. Kā mani informēja, viņi sūtot sms citiem, lieloties, ka tagad esot kopā ar savu ārzemju draugu.
Tāpat arī ar ķīnieti es vēl nevaru pavadīt labi laiku, jo tu nevari izdarīt neko "tāpat". Ja teiksi "izejam ārā?" tev jautās "Kur tev vajag iet? Kur nokļūt?" Paskaidrot, ko nozīmē "tāpat vien" ir grūti.
"Varētu iedzert."
"Tev slāpst?"
"Nē nu ne īpaši, tāpat vien..."
"Ko tieši vēlies dzert?"
"Piemēram alu."
"Alus te gan nebūs tagad vēlu pieejams, mums būs jādodas uz 200 km attālo pilsētu to dabūt, pagaidi, es dabūšu taksometru vai vismaz suņu kamanas."
"Tāpat vien" ir tikai starp citiem ārzemniekiem. Kā saprotu, šajā pilsētā ir kādi 6 ārzemnieki. Atpazīt nav problēmu, jo mēs šeit esam baltākie no visiem. Pārējie (neesmu vēl visus saticis, tāpēc tikai minu) visi ir no Kenijas. Kad redzi kādu, kurš nav ķīnietis, droši sauc, ej klāt un runā un tev ir automātiski draugs. Vakar ar vienu no viņiem, vārdā Mayor bija sarunāts aiziet paēst, bet pēc viņa telefona zvana sapratu, ka viņš ir jau padzēris. Tā kā tas izkrita. Bet viņš laikam pavadīja vakaru ar skolotāju no manas skolas un visi ir informēti, kur es dzīvoju, jo viņš tikko atnāca (vēl nevaru vārdu atcerēties) un aicināja mūs iziet paēst. Ir diezgan liels atvieglojums ar kādu parunāt tiešām angliski un neskatīties visu laiku sejā - saprata vai nē. Kaut gan tagad jau dedzinu savu muti ar nūdelēm, tūlīt jāiet atkal ēst. Man te sāk tīri labi patikt.
Tāpat arī ar ķīnieti es vēl nevaru pavadīt labi laiku, jo tu nevari izdarīt neko "tāpat". Ja teiksi "izejam ārā?" tev jautās "Kur tev vajag iet? Kur nokļūt?" Paskaidrot, ko nozīmē "tāpat vien" ir grūti.
"Varētu iedzert."
"Tev slāpst?"
"Nē nu ne īpaši, tāpat vien..."
"Ko tieši vēlies dzert?"
"Piemēram alu."
"Alus te gan nebūs tagad vēlu pieejams, mums būs jādodas uz 200 km attālo pilsētu to dabūt, pagaidi, es dabūšu taksometru vai vismaz suņu kamanas."
"Tāpat vien" ir tikai starp citiem ārzemniekiem. Kā saprotu, šajā pilsētā ir kādi 6 ārzemnieki. Atpazīt nav problēmu, jo mēs šeit esam baltākie no visiem. Pārējie (neesmu vēl visus saticis, tāpēc tikai minu) visi ir no Kenijas. Kad redzi kādu, kurš nav ķīnietis, droši sauc, ej klāt un runā un tev ir automātiski draugs. Vakar ar vienu no viņiem, vārdā Mayor bija sarunāts aiziet paēst, bet pēc viņa telefona zvana sapratu, ka viņš ir jau padzēris. Tā kā tas izkrita. Bet viņš laikam pavadīja vakaru ar skolotāju no manas skolas un visi ir informēti, kur es dzīvoju, jo viņš tikko atnāca (vēl nevaru vārdu atcerēties) un aicināja mūs iziet paēst. Ir diezgan liels atvieglojums ar kādu parunāt tiešām angliski un neskatīties visu laiku sejā - saprata vai nē. Kaut gan tagad jau dedzinu savu muti ar nūdelēm, tūlīt jāiet atkal ēst. Man te sāk tīri labi patikt.
Leave a comment