Fortune Cookie

Hey girls, wanna ride ?
9/23/07 02:09 am
Mazliet par stopēšanu un stopēšanas sacensībām.
Stopēšanu kā veidu nokļūt kaut kur ātrāk, lētāk un aizraujošāk nekad neesmu atzinis! Man tā škiet kā ubagošana tiem, kas nevar atļauties braukt "droši".

Protams, ir gadījumi, kad nav šoferītim jāmelo lai nokļūtu sev tīkamā punktā, sakot, ka ir nozagts maks, vairākas stundas neviens neņem pie sevis mašīnā, ir ļoti jāsteidzas kaut kur nokļūt, salst utt, jo šādas lietas dzīvē tomēr notiek bieži!

Es stopētu tikai gadījumā, ja tas būtu vienīgais veids kā izkļūt no ekstremālas situācijas. Bet tā jau paliek katra darīšana - neviens likums neliedz stopēt vai arī uzņemt svešiniekus savā auto.
95 % stopēšanas gadījumu norit veiksmīgi un visiem ir patīkami atcerēties savus piedzīvojumus. Bet ar tiem pašiem 5 % pietiek, lai apdomātu iespējamos riskus. Un tad visi brīnās, ka notiek zili brīnumi un nepatīkami pārsteigumi - šoferītis aizved citur, nekā solījis, piedāvā savu ķermeni vai arī piespiež kaut ko darīt ar varu. Nevajag provacēt - nevajag kāpt pie svešiniekiem!!
Kāpēc, Jums, cilvēki ir nepieciešami šādi lieki piedzīvojumi?? Vai Jums ir kaut kas sev jāpierāda?? Tad dariet kaut ko lietderīgu visai sabiedrībai!

Kad padzirdu par stopēšanas sacensībām un akcijām - kļūstu ļoti dusmīgs uz tām organizācijām, kas aicina visus (arī nepilngadīgos skolniekus) piedalīties visvisādās "drošas stopēšanas vasaras tūrēs". Pie kā viņi cilvēkus radina? Vai stopēšana sāk kļūt par azartspēli ? Tā tiek ļauni izmantoti gan šoferi, gan arī viņu biežā labvēlība". Un tad tas, kam tiešām būs nepieciešams stops, nevarēs to izmantot. Bet vissliktākais ir tas, ka "ļaunie" šoferi var šos pasākumus izmantot par labu sev - it īpaši, ja maršruts ir paredzēts arī ārzemēs - kas nozīmē, ka personai līdzi ir pase. Briesmīgi...

Visā visumā es nestopētu pat tad, ja man labi piemaksātu. Uzticēties svešam cilvēkam ir visriskantākais un neapdomīgākais. Tad jau uzreiz var likt galvu lauvai rīklē: bezjēdzīga rīcība ar adrenalīna pilnu sajūtu: muti aizcirtīs vai arī tā paliks vaļā.
Un tad vēl tās sarunas starp pasažieri un šoferi.. Jo vairāk runā, jo bīstamāk braukt - novērš uzmanību... tā tie negadījumi arī notiek: "Pulciņš jauniešu nositušies u.c..."

10 x nodomājam un tikai tad 1 x darām!!
0 ieraksti Vēlies ko teikt?

6/13/07 02:09 am
Nekad sirds 2 naktī nav sistusies tik strauji kā šonakt!

Teksts uz 2 A4 formāta lapām gaida savu publikāciju jau trešo dienu. Kavējies esmu tāpēc, ka ik pa laiciņam pievienoju kādu secinājumu rindiņu.

Esmu aprakstījis šausmu lietas, kuras ir visskarbākā un rūgtākā patiesība. Nosaukums? "Par spēju un iespēju dzīvot"

Un esmu priecīgs, ka joprojām turu mēli aiz zobiem, to nepublicējot

(*X***** Fi****** = X_fi) - ir smaga barība 2 naktī.

Cilvēki, kas šo lasa: uzmanieties, lai tās emocijas, kuras atstājat blogos, neizlasa jūsu darba devēji vai arī personas, kuras var to jelkādi pavērst pret jums.

Vienīgais, kur neviens nevar ielīst - ir jūsu prāts, ja vien pret ikvienu jūsu "domu lasītāju" noskaņojaties tā, ka viss, ko domājat, viņam ir skatāms nevis skaistā un datorizētā teksta veidā, bet gan kā ar dakšām ūdenī rakstīts.
The best one ;): Imagine there' s no Heaven
1 ieraksts Vēlies ko teikt?

6/12/07 01:05 am
Mana sudraba ķēdīta, kuru esmu nēsājis jau gandrīz 10 gadus, šobrīd guļ Biķernieku trases ezera smiltīs, zem ūdens.
Tieši tajā dienā taisījos to pirmo reizi labprātīgi novilkt, pirms dodos uz sportisko aktivitāšu satikšanos ar savu mīļumu.
Pēc šļakstiem un peldes piespiedu kārtā, viņa teica: "No Tevīm kaut kas tikko nokrita":
Aplūkojot kaklu, konstatēju, ka ķēdītes tur nebija. Biju pilnībā pārliecināts, ka to novilku jau mājās, tāpēc nepievērsu īpašu vērību tās meklēšanai, ko pēc tam nožēloju...

Tai tika piešķirta nevis sudraba, bet gan atmiņu vērtība. Vecāki to man nopirka, kad bijām Kiprā. Tajā bija iekārts krustiņš ar tikko manāmu Jēzus siluetu. Tas krusrtiņš man patika vislabāk no visiem, jo bija askētisks un neuzkrītošs.

Esmu to zaudējios vairākas reizes, bet tikpat ātri arī atradis, jo patiešām meklēju (prātā ataust Jūrmala un stundu ilga rakņāšanās pa smiltīm).

Cilvēki mēdz pieķerties lietām.

Tikai vakar, kad devos gulēt pēc 4.00, es nobraucu gar kaklu un sajutu tikvien kā savu krūšu kaulu. Apzinājos, ka, agrāk šādi darot, esmu vienmēr pateicies Dievam par katru nodzīvoto dienu.
Šī ķēdīta bija sava veida ticība un cerība, ka ar mani nekas ļauns nevar notikt..

Jo vairāk cilvēkam pieder, jo vairāk viņš var zaudēt. Cilvēkam var atņemt mantu, darbu, ģimeni, bet viņam nekad nevarēs atņemt viņa paša izvēles brīvību un vislielāko zeltu - prātu un gudrību: "iedod muļķim naudu - un viņš to iztērēs, bet gudrais bez naudas vismaz pie tās vēl tiks!"

Varbūt tas, ka tik ļoti nealku meklēt šo ķēdīti, bija zemapziņas mājiens, ka ar mani nekas ļauns nevar notikt, ja vien pastāvu es pats, ar savu iekšējo cerību un ticību? Es varu būt stiprs, ja ticu sev. Un ir labi, ja ir KĀDS, kas vairo šo ticību savām spējām un idejām.

Vai varbūt tas, kas vieš šo ticību un cerību man tagad, ir no augšas sūtītā "Dieva dāvana", kas ķēdītes pazusšanas brīdī man bija vienīgā blakus? =)
1 ieraksts Vēlies ko teikt?

Es nekad nemeloju
11/30/06 12:55 am
Pirmā pazīme, ka kāds melo, ir tas, ka runātājs noliedz, ka melo... Tātad es, rakstīdams šo intriģējošo un pašpārliecināto virsrakstu, jau esmu samelojies!
Pirms sākšu runāt (piedodiet – samelojos), tas ir, rakstīt, par šo paradoksu, sākumā būtu jānoskaidro – kas ir meli un kāpēc tiem ir šķietami negatīva nozīme ļaužu vidū?
Tātad – ir meli un ir patiesība. Patiesība ir objektīvais dzīves skatījums (lietu un parādību īstenā seja – aksioma – tas tā ir un ne savādāk!). Pretējs patiesībai ir meli – no subjektīvā viedokļa raugoties, nepatiess un maldīgs „dzīves objektīvais skatījums” (un katram tas ir savādāks; tieši tāpēc ir tā negatīvā noskaņa, jo „Tavs viedoklis nesaskan ar manējo, tāpēc tu melo”). Vienīgā atšķirība starp šiem diviem pretstatiem ir tāda, ka patiesība ir tikai viena (viens punkts), bet meli var būt bezgalīgi daudz (caur šo punktu novilktās taisnes).
Ja kāda autoritāra persona paziņos, ka Visumā ir 6938107380 zvaigžņu, neviens neiebildīs ka tā nav, bet, ja tuvākajā parkā uz soliņa būs rakstīts „Svaigi krāsots”, kāds noteikti par to gribēs pārliecināties!
Lai būtu mazliet skaidrība, uz kādām domām es jūs vedinu, minēšu vēl dažus piemērus no mūsu dzīves: katrs esam dzirdējuši vai lasījuši vēsturiskus faktus – par konkrētiem gadskaitļiem un notikumiem, kariem un personām. Mēs neapšaubām šo faktu patiesumu, tāpat kā arī ar labo roku uz sirds neapliecinām, ka šis vēstures avots teic īstenību. Bet, ja kāds skaļi iekliegsies „es redzēju NLO vai arī laimēju auto”, tad kāds cits noteikti atkliegs pretī „nemelo!” vai, piedodiet, „nemuldi!”.
Par to, kas cilvēkiem ir maz saprotams vai arī par kā „patiesumu” tos māc šaubas, viņi nestrīdas (neargumentē ar katra subjektīvajiem meliem), jo nezin kā pierādīt pretējo. Taču tas, kas tiem ir stereotipsikā vai personiskās filozofijas ceļā kļuvis „pilnīgi skaidrs”, nav apgāžams ne ar kādiem argumentiem un pierādījumiem.
..Tieši tāpēc šajā piemērā (visu cieņu) vēsture ir klaji meli, kuriem neviens neiebilst, bet par tikko sākušos citplanētiešu iebrukumu (patiesībā) vēstošais iedzīvotājs ir pilnīgs melis!!!
Ir vairāku veidu meli. Iedomāsimies situāciju: divi skolnieki, aizstāvēdami katrs savu godu, sakāvās, jo viens apvainoja otru, ka tas esot paņēmis tā rotaļlietu klases telpā, kur dežurēja viņi divi vien. Un, protams, visugudrā skolotāja vēlējās dzirdēt iemeslu, kāpēc šāda ķilda. Pirmais skolnieks apgalvoja, ka tas otrais viņam esot nozadzis rotaļlietu, kaut arī otrais apgalvo, ka neko tādu neesot darījis. Skolotāja, būdama neiecietīga pret abiem skolniekiem un nezinādama kurš ko ņēmis, abus nosodīja, ieliekot kaktā līdz brīdim, kamēr tie neatklās patiesību, ko tā arī nesagaidīja.
Bet (īpaši uzsvēršu) patiesībā viss notika tā: šo rotaļlietu paņēma zem galda sēdošais trešais skolnieks, kurš ķīviņa laikā pamanījies ar to izsprukt ārā no telpas, abiem pārējiem nepamanīdams.
Vai šie divi skolnieki meloja skolotājai? Jā, jo viņi neteica patiesību, kuru nemaz nezināja. Šādi neapzinātie meli ir sastopami ikdienā, mēs tos lietojam bez apstājas. Piemēram, iemācīdamies mācību iestādē kļūdainus apgalvojumus (to pašiem nemaz nezinot), var ar tiem nodzīvot visu dzīvi, padarot arī citus par meļiem, kuriem šo neapzināti kļūdaino apgalvojumu iestāstām. Neaizmirsīsim arī par baltajiem meliem! Tie ir meli, kuri tiek lietoti augstāku un cēlu mērķu labad. Tādi būtu no ceturtā skolnieka puses, ja viņš pienāktu pie skolotājas un „samelotu”, ka rotaļlietu starpbrīdī paņēmis viņš, vēlēdamies to atdot saimniekam, kura tobrīd nebija blakus, to darīdams ar mērķi, lai abus viņa draugus nesoda.
Bet visnosodāmākie un lielākie meli ir tie, kurus apzināti saka īstais vainīgais (trešais) šai skolnieku incidentā, teikdams, ka neko nav ņēmis un nezin.
Secinājums ir šāds: katrs cilvēks melo, pat ļoti bieži. Ar vārdu „melo”, es saprotu tikpat ikdienišķu vārdu kā strādā, runā, mīl un elpo – viss tas, kas ir nepieciešams mūsu eksistencei.
Patiesība ne vienmēr ir tā, kuru atzīst vairākums. Par dzīves lielākajiem noslēpumiem, notikumiem un situācijām mēs varam tikai spriest, izsakot savus pieņēmumus un teorijas, taču ne pilnīgi apgalvot, ka tas tā ir, jo patiesību, šķiet, neviens nekad tā arī neuzzinās – kā mēs esam radušies, vai uz mums raugās visuvarenais Dievs, vai Kārlis apgalvoja patiesību, ka vakar redzēja komētu (vai varbūt tā bija tikai lidmašīna vai arī viņš vispār to visu nosapņojis)?
Starp mums, cilvēkiem, pastāv tikai taisnība – katra taisne, kas, tāpat kā citas, iziet caur vienu un to pašu vienīgo stereometrijas punktu – patiesību. Katrs subjektīvais dzīves skatījums uz šo punktu ir vienāds pēc būtības un moduļa. Un katrs var pierādīt savu taisnību. Cits to dara, uz saviem pētījumiem pamatojoties un apgalvojot tiešo zvaigžņu skaitu, bet cits, pieliekot pirkstu ar šķidrumu pārklātajam soliņam un secinot, ka tas tiešām ir krāsots. Viņu konstatējumi var būt nepatiesi, jo zvaigžņu skaits varbūt ir pavisam cits, bet mitrais soliņš ir nevis krāsots, bet tikai aprasojis. Tomēr savu taisnību, ja no tās neatkāpties, viņi saglabā vienmēr – un tā ir tik liela, cik pārliecinoši to aizstāv un tai tic. Tādejādi var pat pierādīt, ka melns, patiesībā, ir balts un ka 2 + 2 = 5 ; un tas netiks melots, jo tā būs sava veida taisnība, ja to pareizi argumentēt.
Noslēdzošais paradokss – viss mūsu teiktais ir meli, jo attiecībā pret citu apgalvoto, mūsu viedoklis var nesaskanēt ar to, padarot mūsu taisnību par netaisnību citu acīs, līdz ar to arī par meļiem.
0 ieraksti Vēlies ko teikt?

Don't hide the truth!
11/3/06 05:37 pm
Ik pa laiciņam esmu ielogojies iekšā klab.lv un mēģinājis kaut ko uzrakstīt - savas pārdomas iegrāmatot un arī dot iespēju citiem tās izlasīt, saņemot pretim aizrādījumus un koriģējumus.

Un šodien radusies doma tā vien prasījās, lai to izteiktu.
Bet, skatoties uz pulsējošo datorpeles kursorsviru baltajā, taisnstūrveida ierobežojošajā, textam paredzētajā vietā, tomēr nolēmu neko nerakstīt. Kārtējo reizi pat izdzēsu uzrakstītās rindkopas. Kāpēc?

Vienkārši -

Ja kāds maz zinātu - ko nozīmē saīsinājums nikam "X-Fi", tad es tiktu nievāts un morāli plosīts ar pārējo rakstiem.. tikai ne šodien, maskotie kolēģi.

Pateikšu tikai to, ka ir ļoti maz tādu cilvēku uz planētas, kas patiesi spēj izbaudīt to īso mirkli, kad jūti, ka tevi kāds (labākajā gadījumā - plaša auditorija) uzlūko ar patiesi nicinošiem un riebuma pilniem skatieniem.

līdz brīdim,

kad pasaki savu pirmo teikumu.

Esmu viens no tādiem - "X-Fi"
1 ieraksts Vēlies ko teikt?

Uzklausi -> izsaki viedokli -> sniedz abpusējus argumentus -> nonāc pie kopēja secinājuma
4/16/06 01:24 am
Esmu zaudējis ļoti daudz no mana dārgā laika, cenšoties kādam ko paskaidrot. Būdams tolerants, esmu pieļāvis, ka citi kā no augšas mani ir svētījuši ar siltu lietiņu (STOP!! tas nav lietus!!)
Vienkārša replika pāraug strīdā, arī manas vainas dēļ, jo man patīk iekarst, kas noved pie abpusēja strīda. Un, lūk, esmu iepazinis 3 cilvēku tipus, ar kuriem esmu kontaktējies un ar kuriem esmu kaut reizi šķīries ne-vienisprātis:

1. Tie, kuri pieķeras pie kāda vispārpieņemta apgalvojuma un kuriem kā galvenais arguments ir tikai tas, ka vairākums pasaulē viņa apgalvojumu atzīst. Bet vairāk argumentu, lai pierādītu savu vispārpieņemto "aksiomu", kāpēc tas tā, sniegt nespēj. Šādus cilvēkus cienu vismazāk. Bieži vien ar šādiem cilvēkiem ir runāt kā pret sienu. Viņš paliek pie sava apgalvojuma, lai arī ko tu viņam stāstītu. Viņš pat neklausās!! Lieku 2 balles.

2. Esmu bieži dzirdējis kādu izteiktu frāzi vai apgalvojumu, kura mani ieinteresē un iesaista mani sarunā. Kā beigās izrādās, teicējs, runādams kaut kur dzirdētu frāzi, to skandina tikai tāpēc, ka tā izklausās gudri un sakarīgi (mans secinājums), pašam nesaprotot teiktā saturu. Labāk klusēt, nekā gvelzt muļķības. 1 un 2 tips nekad neatzīs, ka ir kļūdījies, pat ieiedams sprukās, ja pieķeru pie viņa paša teiktiem vārdiem. Bieži vien, man uzdodot vienkāršus jautājumus, cilvēks vai nu klusē, nespēdams atbildēt par tēmu vai arī atbild ko pretēju savam teiktajam. Tāpēc tā vietā, lai cilvēks neapvainotos, es nesaku: "tu pateici muļķību," bet gan, ka "tev kaut kas nav kārtībā ar loģiku". 3 balles.

3. Ir tādi, kuri pasaka kaut ko neparastu un spēj pastāvēt par savu viedokli. Viņiem var nebūt taisnība (nesakrist ar manu vai citu viedokli), bet viņš jau par to vien ir pelnījis 7 balles, ka spēj domāt. Un, ja viņš domā, viņš un viņu respektē.

Paskaidrot kādam kaut ko tā, lai viņš saprastu tāpat kā tu pats - nav iespējams ( Mērfija likums)

No šodienas sākšu jaunu dzīvi attiecībās ar cilvēkiem. Neiekarsīšu iecienītajos strīdos, bet gan uzdošu tikai ļoti nevainīgus jautājumus, lai provokators sakuļas pats savos vārdos.
0 ieraksti Vēlies ko teikt?

About the friendship
11/6/05 02:14 am
Sens grieķu teiciens:
"Nesteidzies gūt jaunus draugus un esošus nesteidzies atgrūst".
Bet ja nu abi nosacījumi izpildās vienlaicīgi?? Ja nu cilvēkam iestājas īslaicīga amnēzija un viņš pat nepazīst savus tuvākos? Kāda varbūtība, ka šis cilvēks vēlēsies būt pazīstams ar iepriekšējiem draugiem?
Un vai pastāv tāda dvēseles radniecība? Ja pastāv, tad par draudzību var tikai azimirst, nevis to šķirt.

Kā tu izmantotu iespēju - iepazīt tuvu cilvēku no jauna?
0 ieraksti Vēlies ko teikt?