|
26. Apr 2005|13:15 |
wecmammai sauseņu smarža uz lūpām. kā pakaltušas kā wējā kā nebūtu wiņējās. acīs migla. kā pļawās tajās kurās rīti raudoši. kā wieglā eiforijā. un uz waigiem pawītušas sārtenes. tukšiem widiem. bet plaukstas cieši aizžmiegušās kā uz spītu. un tajās wakardiena. piebriedusi cieta un sīksta. wecmammai mazliet no aiziešanas jau ierakstīts pieres grumbās. mazliet no miera jau elpā. mazliet no mūžības tajā wectēwa gleznā kas pie sienas blakus. |
|