| mežs un dīdeklis |
[10. Jan 2008|17:54] |
kājas dīdās uz garu staigāšanu.
acis raujas uz plašumu.
un krūtis plešas uz dziļu un svaigu ieelpu.
mans ķermenis sāk pamest mani.
un es dodos līdz. |
|
|
| |
[10. Jan 2008|17:58] |
šīs pēcpusdienas ķeksītis:
ir Cilvēki ko mīlu nemainīgi stipri neatkarīgi no kontakta intensitātes. |
|
|