| |
[19. Apr 2006|04:24] |
...šodien es knapi weļos pāri wēlmei klusi skatīties pāri horizontam un nekustēties.
pilnīgi sewī apstāties, atbrīvot domas un atwieglot sawilkušos ceļarāžus ...
iztukšoties. elpot. un būt.
bet Spēks jau neatlaiž un nedod brīvdienas. tas uzprasās būt audzināms.
pacietība. pie tās es tagad turos. jo jūtu ka pēc kāda garāka gada nāks Cilvēks. un pats sev nezinot atvedīs sev līdz manu ceļu. manu ceļu uz izpratni. |
|
|