| |
[6. Okt 2005|13:54] |
šodien kadrēju filmu uz pakaļas pusi.
prātoju par ielauzto riteni kas nolūza šorīt un par nedēļu weciem līkumiem, sānslīdēm un ātrumu.
par warbūtībām.
šodien apceru sawu dzīwību kas pēdējo 7 dienu laikā 3 reizes ir meiģinājusi kāpt pār robežu auto dēļ.
apceru tās kapacitāti. un wērtību.
šodien mani uzrunā neizbēgamība.
es nekad tur neeju bet šodien manī ir wēlme aiziet līdz baznīcai un saklusēt ar sawu wēlmi dzīwot.
=== |
|
|
| |
[6. Okt 2005|14:31] |
..atkal jau tās acis ir mani pawedinājušas.
iewilkušas sawā aizdarā un pieelpojušas manas rokas pilnas ar miglainu ticību.
kaut kas no naivisma un mēmas atdošanās.
warbūt.
bet warbūt arī šajās lapaspusēs es rakstu sawu pamatu pamatu.
a warbūt nē.
un mani tas neķer pat aiz mazā pirksta.
man ir wakardiena. patiesa. un mazliet salda.
man ir rītdiena kurai neceru dzeju un nespiežu zīmogus.
lai tā brīwi atdodas man ja wēlas.
bet es atwērtām acīm ķeršu šībrīža perfekcijas. |
|
|
| šīwakara hronika |
[6. Okt 2005|18:04] |
5 zilbes.
wiena kustība.
un jāwārds.
un tikai 1 solis no horizonta. |
|
|
| ..and then he said to me |
[6. Okt 2005|21:47] |
-jāiet ne?
-laikam...laiks jau tek pāri.
-bet tepat ir labi. atkal.
-jā...ir gan. bet jāiet ne?
-laikam...warbūt palikt? kāpēc kaut kur jāiet?
-nerunā muļķibas...tu taču redzi ceļa rādītājus...jāiet.
-vai ne...
-laikam...
-bet warbuut...?
-kushhh...ej. ej un paņem sew laimību. un tad atgriezies. par prieku wisiem. |
|
|