| |
[5. Sep 2005|13:34] |
|
šodien jūtos pat nelaimīga. |
|
|
| bet tad atkal... |
[5. Sep 2005|13:40] |
šodienas plaukstām rīt pārskriešu ar nopūtu un būs jau labi.
tas tikai nogurums.
pazuduši personāži.
un mazliet samocīts sižets. |
|
|
| ~cilwehki un burkahni pie ehzelju dehguniem~ |
[5. Sep 2005|14:04] |
norunas. birst. pa wārdam. pa saldam. pa pak pak pak. sapil swarīgas tādas. un mazāk. piebriest. nosēžas duļķainas. un tad kaut kur pazūd. pēķšņi swītrojas ārā no stāstiem personāži. laiks tiek aizstāts ar Reiz. un notikumi kļūst tukši. wienpusēji. ir tā kā tad kad no gaisa izkrīt skābekļa molekulas un to wietā paliek tikai balti punktiņi. samilzt dūmaka. samiglo lauki. un arī manas acis tiem līdz.
un tā es ķerstu acīm gaisa balonus un prātoju - wai gaidīt tos nolaižamies un ķert smilšu maisus wai aizgriezties. |
|
|
| |
[5. Sep 2005|16:19] |
|
[es par tewi nekā daudz nezinu. bet arī ja zinātu - tāpat neko nesaprastu. tākā sēdi wien uz tā sliekšņa. klusē. un skaties sewī. bet es tewi pakadrēšu.] |
|
|