| |
[11. Aug 2005|15:48] |
|
ko man darīt ar to lillā čapsi kas man piesējies un tipina wisu dienu līdz lien starp kājām liek padenes un ar snuķi laiza manu saldējumu nost! Johaidī tos mazos iedomu zwēriņus! kā no wiņiem tiek waļā??? |
|
|
| |
[11. Aug 2005|16:07] |
es tā tākā gribu runāt. bet neko wairāk par ironiju šodien izrunāt newaru. un tai līdz wēl paspļaudīties. šodien wiss ir slikti. wisi dumji. un es wienīgā esmu normāla. tas it kā būtu labi. bet nepieņemta un nesaprasta. tākā life sucks anyway. and then we die.
warbūt jāsāk draudzēties ar wienacaino aukli dzert pīpēt un ēst čipsus wairumā? |
|
|
| |
[11. Aug 2005|16:18] |
ok ok.
dirshu dirshu.
es gribehtu tagad pasehdeht uz kahda liela akmens un pablenzt kopah ar winju tah wienaldzihgi muzhihbah. |
|
|
| |
[11. Aug 2005|16:38] |
atkal debesīs ierauts āķis.
piecirsts.
kā brāķis.
un atrauts no tā klusuma.
kas ņirdzīgi sapilējis uz grīdas.
tajā istabā. kur wanna.
pilna wakardienas smieklu.
un mazliet rītdienas.
tu man wari stāstīt. wari arī nē.
waram kopā. paklusēt.
aizpīpēt pīpi.
uz caur apļiem ķeksēt debesis.
waram arī pirkstiem knibināt tās riewas.
sienās. no krūzēm un māla aitiņām.
un klusi smīnēt par krampjiem rokās.
bet wislabāk būtu atwērt logus.
pieglaust spalwu.
un izwēdināt.
abus krastus. |
|
|
| |
[11. Aug 2005|18:40] |
pretējie logi nu jau no runām tukši. izgājuši ofisi. un klusi.
čīkst parketa dēlīši. aiz durwīm. tandēmā.
no griestiem krīt baltām plēksnītēm vīnes kafijas smarža.
un krājas manās plaukstās gribēta. un mazliet salda.
---
un es welku plauktā putekļos rītdienas dienu.
dalu nogriežņos. |
|
|