| |
[21. Jun 2005|13:46] |
es brīžam kožu sew kāju pirkstos. brīžam smejos plūkājot matu šķipsnas. brīžam es wienkārši raustu acu plakstiņus cerot ka nepamanīšu tās cilwēku sāpes kas šķiet absurdas un manāmi ieilgušas. ---
wai tu warētu man iedāvināt miniatūru krājkasTīti kurā nelien wairāk par wienu sani? citādi nemāku iekrāt.... |
|
|
| |
[21. Jun 2005|14:00] |
...sēdēt tagad tur klusi pie sēravotiņa un stundām skatīties kā tas aiztek plašumos uz jūras wiņu galu. rāmām acīm glaudīt akmeņu wēsumu rāmām rokām brīwo gaisu...
tagad turp.
Tūja. |
|
|