: Dilemma.
Ehhh... Sestdiena jau steidz nākt ar lieliem, smagiem soļiem. Mazliet smagi ir raudzīties divos virzienos, ja ir jāizvēlas tikai viens. Lietojot tik ļoti čīkstulīgus vārdus-> nemāku un negribu dalīties uz divi. Tā jau matemātika nav tas mīļākais priekšmets. Tik ļoti negribas izvēlēties.
Vesela čupa ar pasākumiem (kas tā vien vilina) ko apmeklēt vai māsīcas vārda diena.
Atkāpīte no "topika".
Nedēļa iepriekš... Sestdiena. Sēžu savā siltajā, jau apsildītajā istabiņā, sasegusies ar trejām segām un pārdomāju dzīvi. Sen tā nebija bijis, ka ir pienākusi brīvdiena, vēl tikai Sestdiena un man katastrofāli NAV ko darīt. Mazliet neierasti. Ierasti būtu, ja es tajā brīdī kaut kur- nezin kur atrastos un darītu, protams, to - nezin ko. Bet tomēr darītu, ai kā darītu. Un atkal jau ieskanas čīkstulīgās domas- kapēc tad es neko nedaru? Kapēc man nekas nav ieplānots? Hmm. Pierādās vecum vecais teiciens- vienmēr jau var būt labāk, bet var jau būt arī sliktāk. Jo, kad es zinu savus iknedēļas plānus (brīvdienu) 2 mēnešus uz priekšu- nogurstu. Nevaru sagaidīt, kad tad beidzot būs brīvdienas, kad nedarīšu NEKO. Gulēšu, kājām gaisā, dzeršu piparmētru tēju, ēdīšu savus mīļākos šokolādes cepumus un lasīšu kādu super-ūber interesantu grāmatu. BET. Kad beidzot pienāca tāds brīdis sapratu, ka tas laikam nav domāts man.
Atgriežoties pagājušajā Sestdienā. Tad nu es gulšņāju un sapratu, ka kaut kas IR jādara. Svārstijos un domājos, grozījos, kamēr izdomāju, ka laikam jau vēl jāpagulšņā un jāskatās ko šī diena man nesīs. Un, protams, uzradās piedāvājums. Pat veseli divi. Atliek tikai izvēlēties. Dilemma. Izvēlējos ballīti. Wuhu. Meiteņu ballīte ar kūkām, pastu un jautrām spēlēm. Tā teikt- kas meklē, tas mēdz atrast!!!
Atkāpītes beigas.
Atgriežoties pie "topika" jāsaka, ka izvēlēties ne vienmēr ir viegli. Varētu piebilst tikai to, ka iepriekšējā nedēļā man nebija ko darīt, taču šonedēļ ir dilemma. Tas laikam jautrībai. Kā jau varēja noprast, lasot atkāpīti, vajag nedaudz pacietības un viss pats atnāks pie tevis. Tātad, laikam jau jāļauj plūst visam savu gaitu. Pienāks Sestdiena, pienāks dilemma. Tagad par to domāt negribas. Ai kā negribas. Jo zinu, ka viss tik un tā nokārtosies. Es uz to paļaujos, un tā arī notiek. Ierasti.
Ehhh... Sestdiena jau steidz nākt ar lieliem, smagiem soļiem. Mazliet smagi ir raudzīties divos virzienos, ja ir jāizvēlas tikai viens. Lietojot tik ļoti čīkstulīgus vārdus-> nemāku un negribu dalīties uz divi. Tā jau matemātika nav tas mīļākais priekšmets. Tik ļoti negribas izvēlēties.
Vesela čupa ar pasākumiem (kas tā vien vilina) ko apmeklēt vai māsīcas vārda diena.
Atkāpīte no "topika".
Nedēļa iepriekš... Sestdiena. Sēžu savā siltajā, jau apsildītajā istabiņā, sasegusies ar trejām segām un pārdomāju dzīvi. Sen tā nebija bijis, ka ir pienākusi brīvdiena, vēl tikai Sestdiena un man katastrofāli NAV ko darīt. Mazliet neierasti. Ierasti būtu, ja es tajā brīdī kaut kur- nezin kur atrastos un darītu, protams, to - nezin ko. Bet tomēr darītu, ai kā darītu. Un atkal jau ieskanas čīkstulīgās domas- kapēc tad es neko nedaru? Kapēc man nekas nav ieplānots? Hmm. Pierādās vecum vecais teiciens- vienmēr jau var būt labāk, bet var jau būt arī sliktāk. Jo, kad es zinu savus iknedēļas plānus (brīvdienu) 2 mēnešus uz priekšu- nogurstu. Nevaru sagaidīt, kad tad beidzot būs brīvdienas, kad nedarīšu NEKO. Gulēšu, kājām gaisā, dzeršu piparmētru tēju, ēdīšu savus mīļākos šokolādes cepumus un lasīšu kādu super-ūber interesantu grāmatu. BET. Kad beidzot pienāca tāds brīdis sapratu, ka tas laikam nav domāts man.
Atgriežoties pagājušajā Sestdienā. Tad nu es gulšņāju un sapratu, ka kaut kas IR jādara. Svārstijos un domājos, grozījos, kamēr izdomāju, ka laikam jau vēl jāpagulšņā un jāskatās ko šī diena man nesīs. Un, protams, uzradās piedāvājums. Pat veseli divi. Atliek tikai izvēlēties. Dilemma. Izvēlējos ballīti. Wuhu. Meiteņu ballīte ar kūkām, pastu un jautrām spēlēm. Tā teikt- kas meklē, tas mēdz atrast!!!
Atkāpītes beigas.
Atgriežoties pie "topika" jāsaka, ka izvēlēties ne vienmēr ir viegli. Varētu piebilst tikai to, ka iepriekšējā nedēļā man nebija ko darīt, taču šonedēļ ir dilemma. Tas laikam jautrībai. Kā jau varēja noprast, lasot atkāpīti, vajag nedaudz pacietības un viss pats atnāks pie tevis. Tātad, laikam jau jāļauj plūst visam savu gaitu. Pienāks Sestdiena, pienāks dilemma. Tagad par to domāt negribas. Ai kā negribas. Jo zinu, ka viss tik un tā nokārtosies. Es uz to paļaujos, un tā arī notiek. Ierasti.
Mūzika: Arctic Monkeys - When The Sun Goes Down
grateful