Diena kā diena, kā visas pārējās...
Vakar Viņš mani uzaicināja uz deju, tā arī dejojām istabas vidū. Kā kādreiz. Patīkami. Necerēti. Nepierasti.
Patiesībā, bez visa notiekošā, ir iestājies pilnīgs po uz visu. Kaut kas ir aizgājis ciet, laikam atkal ir uzcēlusies tā siena, kuru Viņam reiz bija izdevies nojaukt.
Es atkal nevienu nelaižu klāt.
Pilnīgs apmulsums un sajukums.
A gribas tā smuki, lai būtu kārtība.
Bet varbūt nemaz nevajag kārtību?
Bet nekārtībā dzīvot grūti...
Lai paliek...