mēs visi kādreiz bijām mazi zēni

Jaunākais

12.11.09 13:30

vouu-vo-oo, šodien darbā apsvilinājos, labi - abos darbos. gan jau ļaunais boss pasūdzēsies par mani un labo bosu lielajam bosam. būs fun :> patīk tā krīze, kad zaudēt jau tāpat nav ko, vienīgi darbu, par kuru īsti nemaksā. un visi lielie pret tevi izturas kā pret suni - sak' nedarīsi, atlaidīsim. tad nu man arī sagribējās pasuņoties druskucīt :> woof

10.11.09 00:05

piu piu, no one's smiling

6.11.09 11:21

skaists un mierīgs rīts ar nebeidzamu baltumu aiz loga

par spīti kārtējam apnikumam

5.11.09 17:54

un kā tad var zināt vai viss, kas ir tagad un reiz bija, ir liktens? jo kāpēc tad tāds teiciens - ja tā būs lemts, tad tā notiks? un ja nu tu kaut ko kaut mazdrusciņ ietekmē ar savu mazo spēciņu, un kaut kas sagrozās, tad tas vēl joprojām ir liktens?



nepatīk man tā paļaušanās uz kaut ko neko, uz pilnīgu pašplūsmu, jo bail darīt. varbūt vienīgi pareizās vietas un pareizā laika spēkam es ticu.

5.11.09 15:40

notikums tāds, ka visas tapetes atkaliņ jāplēš nost. un un pēc pāris min manā istabā stutēsies drausmīga glezna pa divipiecdesmit priekš tā jaunā mitekļa jā. un vēl jāpieķeras klāt banānapelsīnu pankūkām! un šausmīgi gribas apēst bontī un tad vēl to kēksiņu ar magonēm un mandelēm, arī divi raffaello vēl stāv un ledusskapī visādas garšīgas lietiņas. bet nevar, nevar... jāaudzina raksturs nevis dibens. jāiet laikam uz anonīmajiem izēdājiem

4.11.09 19:34

nevaru saņemties uzrakstīt postu, nevaru saņemties pabeigt 10 posterus. un visas šodien pielīmētās tapetes jau pa pusei nokritušas. + vēl uzsprādzis ūdenssildītājs un gripvīrusa draņķis joprojām liek par sevi manīt. pamazām tīksminos par iespējamo jauno dzīvesvietu, pirmdien jāiet skatīt. jau izdomāju, ka ņemšu mazāko istabu (kas ir tik liela kā mana istaba mājās, un gandrīz divreiz lielāka kā manu senču guļamistaba), lai lētāk + palūgšu izlīmēt jaunas tapetes (tādas, kas nekrīt, tikai nezinu, kādā krāsā:/), jo mazākā istaba esot visčābīgākā, bet ar fifīgo saimnieci varot visu sarunāt. viņa nēsā platmales un dzied korī, un rūpējas par saviem iemītniekiem ļoti, ļoti. ceru, ka būs labi. un man tāpat nav ne kumodes, ne plauktu, nekā, ar ko aizpilīt telpu. pat dīvāna/gultas.. pa 4 gadiem iemācījos pārvākties iespējami kompaktāk un pilnībā tiekot vaļā no nevajadzīgām lietām, tāpēc tagad man pieder tikai dažas lupatu kaudzes =D mja, un dzirdēt savu atbalsi lielā tukšumā es arī negribu.
toties mana tagadējā kaimiņiene, draudzene, kolēga par to visu nebūt nav sajūsmā. bet krīzītē katrs dara kā pašam labāk un, protams, lētāk. ehh. ja vēl es ar savu smadzenīti arī spētu tam noticēt

3.11.09 19:24

ķiploku var bāzt nāsīs?

3.11.09 14:44

dilemma: dzīvot centrā, kur ir dārgāk vai dzīvot tālumā, kur ir lētāk :/

3.11.09 10:33

sasodīts, laikam pēc ekstrēmā velobrauciena būs saķertas iesnas (cerams, ka tās ir tikai iesnas). bet arī labi, vismaz padzīvosies mājās, paremontēsies, uzēdīs kārumus un pa starpām paskatīsies kādu filmu. joprojām nevaru izdomāt, kas būtu foršāk - trenažieri vai pilates, tāds milzīgs nogurums muskuļos ielauzies, daudzu gadu krāts.

mm un Bērtona producētā 9 ir diezgan fifīga, tur visādi tādi mazi ķimerējumi, fīčiņas, notikumi kā uz īstu pasaules galu un pa kādam jokam arī. nelikās nemaz kā multene, bet nopietns garadarbs, skatījos krēslā ielīmējusies un muti vaļā :>

2.11.09 17:44

kur ir mana romanceeeee....

30.10.09 17:56

tātad, nevis zipenēs ir spēks, bet mazos, mīļos objektīviņos :) cerams, uz xmām man viens tāds uzdāvināsies sev

30.10.09 03:23

ienīstu džinkstoņu ausīs... kaut gan! kas to būtu domājis, ka vakara gaitā notiks tas, kas notika~! sunī satiku kojas (wow), studentniekā visus savējos senos, mūžu neredzētos un arī redzētos. gandrīz viss bija čiki pau. un arvien vairāk pārliecinos, ka..nujā, ka vienatnē man kaut kā labāk patīk. dēm

29.10.09 21:21

jālaiž paballēties

29.10.09 10:59

bet vispār jau dzīve tā neko. šovakar LMA SK uz pnd, edžu un ob paskatīties jāiet. bildēt gan nebraukšu, nepatīk man vairs maskačka tumsā, pavisam nē. un zibspuldzei tā vai tā nauda nepietiek. kā viens cilvēks nejauši var nodzīvoties tiktāl, ka kartē paliek summa, ko nav iespējams izņemt bankomātā?...heh. būs jāsāk kustināt smadzenes par papildus iespējām. ojā.

saldumus pataupīšu brīvdienām

28.10.09 18:49

to bezcerību var sajust, pat sataustīt visur - tramvajā, dažās garāmbraucošajās mašīnās, pustukšajās ielās. citi saka, ka paliek labāk. boss saka, ka rīt izlems, cik vēl nogriezt no algām. kur tur labāk. huh. jābrauc mājās salauzt skapi
Powered by Sviesta Ciba