12:49uj uj, grimstu savā neredzamajā depresijā. no tās bišīt glābj kopīgas brokastis katru rītu un kopīga ingvertējošana vakaros. pat nezinu, no kā tas viss man tā. laikam tāpēc, ka beidzot zinu, ko gribu, bet tā īsti nevaru to dabūt. cilvēku nevar mainīt par 180 grādiem + finansiāls krahs. laikam, jo vairāk pelni, jo mazāk saņem:/ nedēļa ar piečuku. sākam tagad un pieplusējam vēl vienu dienu. labi vismaz, ka abos darbos siltāks kā pirms 2 dienām |
mēs visi kādreiz bijām mazi zēni
7. Oktobris 2010
21:53 |
Powered by Sviesta Ciba