19:53ahā, biju prom ikkauņos. rīts sākās 7os ar ceļabiedra zvanu-halō, čau, es neko nesaprotu, halō, man vēl ir tāds pālis, es neatceros, cikos un kā tiku mājās.. skaidrs, prognoze piepildījās un mēs šaujam divatā ar tētīti. ar kuru es pusi ceļa nerunāju. tad atkal runāju, un beigās atkal nerunāju, jo man ļoti vajadzēja uz mazo mājiņu, bet viņš maksimā ar vienu X spēja pavadīt pusstundu! it kā tur būtu ko skatīt vispār tik ilgi!nujā, bet nejauši iepazināmies ar lordu, kurš mums sacienāja kafiju ar medupienuutt, redzējām visādus ezerus un kalnus, augšā, lejā, augšā lejā visu laiku vēders kut. otepes reģioniņš vispār ir viens brīnumjauks un skaists pat pelēkā dienā. un otepē ir tas milzu tramplīns, kurā uzrāpjoties, paveras vēl smukāks skats kā munameģī! kaut gan līdz munameģim netikām, jo trakoti sāka līt. bet jā, iesaku otepi. nākošvasar laikam būs jāsaņemas ar ričāgiem pa visu trako velomaršrutu. un tagat mums ir paštaisīto burgeru vakars ar burgermērci, kuru var dabūt tikai ikkauņos. |