mēs visi kādreiz bijām mazi zēni

5. Novembris 2009

15:40

notikums tāds, ka visas tapetes atkaliņ jāplēš nost. un un pēc pāris min manā istabā stutēsies drausmīga glezna pa divipiecdesmit priekš tā jaunā mitekļa jā. un vēl jāpieķeras klāt banānapelsīnu pankūkām! un šausmīgi gribas apēst bontī un tad vēl to kēksiņu ar magonēm un mandelēm, arī divi raffaello vēl stāv un ledusskapī visādas garšīgas lietiņas. bet nevar, nevar... jāaudzina raksturs nevis dibens. jāiet laikam uz anonīmajiem izēdājiem

17:54

un kā tad var zināt vai viss, kas ir tagad un reiz bija, ir liktens? jo kāpēc tad tāds teiciens - ja tā būs lemts, tad tā notiks? un ja nu tu kaut ko kaut mazdrusciņ ietekmē ar savu mazo spēciņu, un kaut kas sagrozās, tad tas vēl joprojām ir liktens?



nepatīk man tā paļaušanās uz kaut ko neko, uz pilnīgu pašplūsmu, jo bail darīt. varbūt vienīgi pareizās vietas un pareizā laika spēkam es ticu.
Powered by Sviesta Ciba