mēs visi kādreiz bijām mazi zēni

4. Novembris 2009

19:34

nevaru saņemties uzrakstīt postu, nevaru saņemties pabeigt 10 posterus. un visas šodien pielīmētās tapetes jau pa pusei nokritušas. + vēl uzsprādzis ūdenssildītājs un gripvīrusa draņķis joprojām liek par sevi manīt. pamazām tīksminos par iespējamo jauno dzīvesvietu, pirmdien jāiet skatīt. jau izdomāju, ka ņemšu mazāko istabu (kas ir tik liela kā mana istaba mājās, un gandrīz divreiz lielāka kā manu senču guļamistaba), lai lētāk + palūgšu izlīmēt jaunas tapetes (tādas, kas nekrīt, tikai nezinu, kādā krāsā:/), jo mazākā istaba esot visčābīgākā, bet ar fifīgo saimnieci varot visu sarunāt. viņa nēsā platmales un dzied korī, un rūpējas par saviem iemītniekiem ļoti, ļoti. ceru, ka būs labi. un man tāpat nav ne kumodes, ne plauktu, nekā, ar ko aizpilīt telpu. pat dīvāna/gultas.. pa 4 gadiem iemācījos pārvākties iespējami kompaktāk un pilnībā tiekot vaļā no nevajadzīgām lietām, tāpēc tagad man pieder tikai dažas lupatu kaudzes =D mja, un dzirdēt savu atbalsi lielā tukšumā es arī negribu.
toties mana tagadējā kaimiņiene, draudzene, kolēga par to visu nebūt nav sajūsmā. bet krīzītē katrs dara kā pašam labāk un, protams, lētāk. ehh. ja vēl es ar savu smadzenīti arī spētu tam noticēt

Powered by Sviesta Ciba