mēs visi kādreiz bijām mazi zēni

8. Oktobris 2009

10:35

ņurrrr, izstaipos, sapīčājos uz darbu, par spīti pelēkumam smaaidu un klausos priecīgās dziesmas, darbā viss peld un neko nesaprotu, jo galva vēl drusku dulla no vīrusiem, bet tāā viss ir baigi forši, par spīti tam gribēšanas ierakstam.
jāiemācās, jāiemācās dzīvot savu dzīvi. jāpriecājas par to, kas ir, nevis jāgruzī sevi par to, kas varētu nebūt

13:50

es viņu samulsināju

17:06

ļoti, ļoti gribas mājās pie mammas un gribas arī viņas banānu kūku ar šokolādi un riekstiem, vai arī gribas salas kanēlmaizītes. labi, ka te pie darba viena sala ir, būs jāiesļūc :)

19:34

atnāku mājās un ballīte turpinās
kūkotavā pārdod garšīgas āboļkūkas un vēl man sāp galva. ar kūkām mani pacienāja boss. vēl boss uz manu apzinīgo "nu tad es rīt arī atnākšu, atstrādāšu vakardienu" noprasīja "tev gribās?" uz ko es "protams, ka negribās" un tad viņš "nu tad nenac, ja negribās" uz ko atkal es "nu es skatīšos, cik rīt man ļoti negribēsies".
ak, un šodien bija fuckin fuckin skaists saulriets!
bet tā nekādu citu emociju. drīz simpsoni
vēl es sāku uzņemt laiku, pēc cik minūtēm atskries apakšstāva kaimiņi. slinkums subim basu nogriezt..

21:02

jā, jā, protams, viņai viss ir labāks, viņa visu dara labāk, viņa ir miljons reižu superīgāka.
hate it
Powered by Sviesta Ciba