| *** |
May. 2nd, 2006|01:11 pm |
|
lai ka grieztos pasaule atri leni vai vispar stavetu uz vietas..notiekosais mums seko pa pedam ka velesanas tapt saprastam...kadu ritu pamosties un saprast ka laime nav pametusi ka citas reizes...sii nav viltus dzive smaids vai viltus miilaaa...vienu reizi lidz pasam galam,ja galam ir meers...tad sii varetu but iespeja sedet uz makoņa maliņas dungot pie sirds klusiba ritmiskas skaņas...briziem pat neelpot aizelsties smarzjas skrejosja laikaa...notricet parpilnibas sajutaa kas birst no tavam acim ka sniegs zilbinot mani ar tavu intrigejoso butibu... |
|