Slieksnis

Oct. 25th, 2015 | 08:32 pm

Ir arī cilvēki, kuriem aizejot, rēķini galvā, cik ilgi viņi
ar slimību - aiziešanu - pret aiziešanu mocījās. Skaidrs, ka rēķini neko nedod. Nevienam.

Vecāmamma izrāj mani pa telefonu, nu jau no Bauskas slimnīcas, kur ielikta faktiski
par neēšanu.

Maira Asare piemiedz ar aci no kādas mūžīgas vietas, ko viņa jau zināja tad, kad es vēl pat lokālu, īsu un pārejošu [telplaiku] uztvēru kaut kā pārāk. Lietas, kas nebija mūžības vērtas, turēju par uzmanības cienīgām, gan jau viņa to dažās mūsu kopā parunāšanas reizēs pamanīja. Bet tajā, kā viņa redzēja cilvēkus un varbūt vēl jo vairāk - akmeņus, zemi, smilgas - bija kaut kas no lielā, kam pieskaramies, kamēr mums ir laiks.

Link | Leave a comment | Add to Memories