wiatryga - June 1st, 2015

Vakar pirmoreiz mūžā noskatījos "Sievietes smaržu".
Tas retais gadījums, kad no visas sirds priecājos,
ka filma, ko skatos, ir amerikāņu filma, kas, zināms (vismaz
vēl 1992.) beidzas ar cerību.

Tas jau kaut kas refleksa līmenī, kopš
Tallinā dzīvoja mans brālis -
saņem vēstuli no Igaunijas
un nomierinies.

Pat ja vēstulē ir tikai tas, ka atrakstīs
tuvākajās dienās (jo nekur citur pasaulē
jau nav tāda sakarīga interneta kā Igaunijā,
pats par sevi saprotams, hi hi).