(no subject)

May. 13th, 2015 | 09:03 pm

Es nezinu, kur ir līdzsvars.
Es zinu, ka ir tādi mirkļi -
un pēc tam atkal ir troksnis un kustība.
Un sapnī atnāk kaķis ar pulksteņa siksniņu kaklā - man nepatīk kaķi,
bet šis ir tik noteikts un tik stabils, ka tā otra zemes lietas tas aizslauka,
manas remdē, un tur nu mēs esam, gandrīz ideāli - tīri, teju abstrakti
cilvēki,
kam vienam par otru nesāp nekas,
ja vien - ka tā nevar dzīvot,
ka tā nav iespējams vienmēr un mūžīgi
šaipus sapnim, šaipus laika
aizkaram.

(Un mēs ejam pa savām otrpusēm, viņpusēm, dienām,
zarus lauzdami un skarām visu mirdzumu nost purinādami.)

Link | Leave a comment | Add to Memories