savādi.
December, 5th | 12:08 am
Dīvaini, ka daļa no manas komunikācijas ar sirdstuvajiem notiek neverbāli, tīmeklī. Šķiet, ka it kā uz viņu visu dzīvēm paskatos no malas, bet patiesībā jau es tur arī esmu. Esmu, vai ne?
Kad neizdodas tiešās, notiek netiešās sarunas. Šī arī ir netiešā saruna, tā pat kā visas citas. Kad beidzot sāksim runāt tieši?
Kad neizdodas tiešās, notiek netiešās sarunas. Šī arī ir netiešā saruna, tā pat kā visas citas. Kad beidzot sāksim runāt tieši?
Link | Leave a comment {2} | Add to Memories
stāsts.
December, 5th | 12:11 am
...Bet ko darīt ar pārējo? Izmest? Aizmirst? Atstāt likteņa varā? Nolikt savas emocijas vējam pa rokai, lai aiznes uz neatgriešanos?
Izodomāju! Uzdāvināt otram, tam, kam pietrūka. Muļķīgi. Viņam jau nepietrūka emociju, atmiņu, sāpju un cerību. Viņam nepietika uzvaras sajūtas, rūgtas varas garša mutē, kas reizē bija arī salda, kuņģa pilieni cukura karotē.
Izodomāju! Uzdāvināt otram, tam, kam pietrūka. Muļķīgi. Viņam jau nepietrūka emociju, atmiņu, sāpju un cerību. Viņam nepietika uzvaras sajūtas, rūgtas varas garša mutē, kas reizē bija arī salda, kuņģa pilieni cukura karotē.