| ķerot augšā (catching up ;) |
[03/01/2006|0:24] |
Parīt pirmais exāmens šajā sesijā, so esmu jau klāt un lasu iekrājušos e-pastus (vēstkopas), pārskatu webcomics u.tml.
Pamanīju šitādu lietu nesen, iespējams, k-kad iegādāšos. Diez vai k-kad būs vajadzība to izmantot paredzētajam mērķim, bet pašapziņas celšanai noderētu :)
"Psiholoģijas pasaulē" vai tamlīdzīgā žurnālā pamanīju tādu tekstu -
"... Taču svarīgi izprast, ka psihoanalītiskā koncepcija vispār tā arī formulē pamatproblēmu : visa cilvēka dzīve ir meklējumi, kā sociāli pieņemamā pozitīvi konstruktīvā formā "pārstrādāt" savu bērnības psihotraumējošo pieredzi, sublimēt (pārveidot) savu nepiepildīto vajadzību piepildījumu tādā formā, kā tas pieņemams sabiedrībai un dod tai labumu."
t.i. cilvēkam jau tās dzīves nav, ir tikai traumas, kuras vajag pārstrādāt/labot. bet, ja cilvēks nav dzīvojis (ir tikai traumējies un cīnījies ar sekām), kā lai viņš zina, kāda ir "pareiza" dzīve, t.i. uz kādu galamērķi tiecas psihoanalīze, ja sabiedrība sastāv no tādiem traumētiem savu vēlmju sublimētājiem?
palasīju grāmatu par Kastaņedas grāmatām - interesantas tehnikas + izrādās, ka šo to tajās minētu esmu darījis jau neapzināti. vajadzēs vēl k-ko pamēģināt.
|
|