| garlaicība |
[05/09/2005|22:43] |
augstākminētā dēļ izdomāju sastādīt savu atkarību saraxtu. ātri vien kļuva skaidrs, ka visus saraxta elementus var reducēt uz atkarību no cilvēkiem (u.c. saprātīgām būtnēm). es esmu atkarīgs no katra cilvēkveidīgā, kam neturu nazi pie rīkles.
tāpēc es nevaru noņemt rokas no klaviatūras, gulēt gaiteņa galā uz netīra linoleja, dziedzāt līdzi "Re.Public - Saule sāk aust" ("Lacuna Coil - Self Deception"), ilgāk paglabāt riebuma izteixmi sejā un pabeigt teikumu nevietā.
tāpēc es cītīgi skatos garām nepazīstamiem ļaudīm, nekad neizslēdzu mob. tel., katru dienu eju dušā, pārvēršu piesardzību bezdarbībā un raxtu 60% no šiem vārdiem.
[murgi]
vajadzētu tak' piesaukt kādu skaistu un/vai simbolisku atkarību. vēju un lietu :) bet man gribas visu aši un juceklīgi noliegt, un tēvs mani reiz nosauca par "vētrasputnu", un tas bija bērnišķīgi laikam un droši vien vieglprātīgi. nakti - bet tā ir brīvība no cilvēces un cilvēcības, laika un laikmeta. un tāpat ceļš ir tikai šķietams, viss ir izzināts un ikdienišķs.
[/murgi]
iesāku lasīt "Realitātes transērfingu" (Vadims Zēlands). pirmā nodaļa - pašreklāma. otrā nodaļa - par enerģētiskajiem svārstiem, kas acīmredzami ir egregori (vēlāk izrādās, ka autoram šis jēdziens tomēr ir pazīstams). trešā un tālāk - k-kas izteikti līdzīgs Simoronam + pareizas domas par līdzsvaru un "pārmēra potenciāliem" (atkarība arī ir pārmēra potenciāls).
|
|