Whisky Train

Fri, 12 Feb 2016 23:41:46 GMT

glitch

Fri, 18 Jan 2013 00:27:07 GMT

Fri, 15 Jun 2012 20:56:38 GMT

Nav, ko teikt. Pusotru minūti domāju, vai tur jāliek komatu. Joprojām nezinu.
Un tad sapratu, ka tas pat nav par gramatiku.

Wed, 21 Mar 2012 12:46:55 GMT

Tue, 17 Jan 2012 20:02:12 GMT

Sun, 27 Nov 2011 16:10:18 GMT

Thu, 24 Nov 2011 22:09:08 GMT

Sun, 20 Nov 2011 23:21:57 GMT

"I come home and open a bottle of Vodka to drown my worries away, I light up a Marlboro because I love the smell it churn out, I turn on the television and put on the news because it is like an old friend telling me stories of the world, I watch the lights being emitted by the cars, lamps and the windows in the tall buildings surrounding me through my window because they dazzle me, I listen to the bickering of lovers in the next room because I love the drama that the day offers.

I fall asleep in my favorite chair while the vodka tucks me in, the cigarette kisses my cheek and the static tell stories of the future."

Tātad šovakar aizskrēju pēc vīna pēdējās desmit minūtēs, jo man teica tā - ja tu neaizskriesi, tu to nožēlosi un to uzrakstīs uz tava kapakmens - viņš neaizskrēja pēc vīna...

Tad nu aizskrēju un viss bija kā senos laikos, kas īstenībā ir pavisam neseni - virtuves galds, ģitāras, neprātīgas sarunas, šņabis, gurķi, vīns, zinātniskā fantastika, neprāts un visādas jocības.

Tikko nejauši iepazinos ar ļoti skaistu būtni. Man šķiet, ka esmu viņu redzējis jau iepriekš. Tas iedvesmoja. Un tas arī viss, ieraksts atmiņās.

Gulēt, aizmigt.

Wed, 09 Nov 2011 17:36:07 GMT

Sun, 06 Nov 2011 23:51:27 GMT

Esi sveicināta, tumsa.

Šodien

Wed, 15 Jun 2011 21:16:39 GMT

Viena no tām ļoti retajām reizēm, kad gāju gar ziedu stendiem, jutu to smaržu un jutos pavisam dzīvs un pavisam labi.

Šodien..

Mon, 06 Jun 2011 19:08:24 GMT

..es nesaprotu, kas ir dzīve un ko es tajā vispār lai daru.

Tue, 25 Jan 2011 21:04:43 GMT

Nē, šādi nedrīkst. Bet kā tad vispār drīkst?

Sat, 25 Dec 2010 22:21:23 GMT

Galvenais stulbi negaudot. Vairs jau nezinu, kur lai meklē mieru.

Mon, 22 Nov 2010 12:16:12 GMT

Iesāku sarakstu ar lietām, ko iesākt ar savu dzīvi. Citādi šķiet, ka esmu iegrimis bezjēdzīgā gulēšanas un interneta stulbību mudžeklī, kas laikam ir izvairīšanās no saskarsmes ar visu dzīves lielumu, kas ir kā spoža gaisma, no kuras gribas sargāt acis. Dzīve taču var būt liela un spoža, var taču? Var? Jāpamēģina vismaz kaut ko darīt ar to visu, kas ir iespējams...

Sun, 21 Nov 2010 13:24:37 GMT

Bet šonakt biju kaut kur ārzemēs pazudis apmaiņas students, kurš meklēja patvērumu pie kaut kāda stereotipiska proletariāta pāra - vīrs, kas visu dienu sēž pie TV nospeķotā maikā un sieva, kas nēsā ļoti neglītus halātus. Viņi pret mani izturējās ar nepārtrauktām aizdomām. Vienā brīdī iegāju vīra istabā, kur bija veci lentu magnetofoni un viens ieraksts tādā kā skaņuplatē, kurai bija nepareiza forma, saplacināta, ovāla un ieraksta celiņi gāja tādos rakstos kā labības apļi. Pēc tam izgāju ārā un no pretējās mājas loga skanēja diezgan pašķībi nospēlēts elektriskās ģitāras vingrinājums, pēc tam logā parādījās japāņu meitene ar ļoti gariem, melniem matiem. Es saucu pāri ielai, vai tā viņa bija, kas tikko spēlēja. Viņa pasmaidīja un nozuda atpakaļ aiz aizkariem. Viņas vietā parādījās laikam jau viņas brālis ar blondu, pārbalinātu ezīšfrizūru uz galvas. Sapratu, ka spēlējis laikam ir viņš.
Vēl atkārtojās daži sapņiem parasti raksturīgie elementi - pastaiga pa krāmu tirgu, kas patiesībā bija manas bērnības atmiņu tirgus pārveidojums un tāpat arī proletariātpāra dzīvoklis bija mana otrā dzīves mītne kādreiz, tikai nedaudz citāda un atradās, šķiet, Parīzē, kā atcerējos pēc sapnī redzētās ielas. Tas nekas, ka, protams, aiz stūra no tās ielas bija bērnības pilsēta. Parastie ģeogrāfiskie un laika saplūdumi. Mūsu atmiņas laikam veido vienu lielu ķīseli, kurā gribas nepārtraukti peldēties, jo tas taču ir tik salds. Saldskābs.

Sun, 21 Nov 2010 01:09:12 GMT

Sapnī es biju citā pasaulē, kas bija kāda paralēlā dimensija. Nezinu gan, kas tajā bija īpaši atšķirīgs, bet sapnī tas vienkārši bija skaidrs, kā jau sapņos - tu esi kaut kur citur. Un šajā paralēlajā realitātē bija bārs. Pie galdiņa sēdēja bariņš jaunu meiteņu. Un visām bija baismi sažuvušas, nokārušās deviņdesmitgadīgu sieviešu krūtis; viņas pat īpaši necentās tās slēpt, visiem rādot apģērba izgiezumus. Viņām esot sanāksme, kā uzzināju, sapnī apsēdies blakus.
Saprast nevar neko, ko tā zemapziņa man rāda. Kaut kādu zūdību, neizbēgamību?

Wed, 10 Nov 2010 00:40:54 GMT

Bet šodien (šonakt?) savukārt izdomāju ko ļoti, ļoti labu. Kādu lēmumu, no kura nevajadzētu atkāpties, kad būšu aizmidzis un pamodies. Tas varētu ieviest patīkamas izmaiņas, pat ļoti.
Vēl es skūšanās putās redzēju mazu, nelaimīgu sejiņu, īsu mirkli, pirms to aizskaloja prom ūdens.

Tue, 09 Nov 2010 00:13:05 GMT

Aij. Es izdarīju kaut ko tik stulbu, ka nezinu pat kā tagad aiziet gulēt.

Rīta piebilde: Izrādās, ka tas bija vēl stulbāk, nekā šķita, viens liels FAIL, cik smieklīgi. Labi, jāpievēršas atpakaļ ikdienai un jāaizmirst.

Būtnītes

Mon, 01 Nov 2010 09:22:00 GMT

Varētu teikt, ka dzīvoju mierā un harmonijā, ja tikai tam līdzsvaram, līdz ar brīnišķo pusi, nebūtu attiecīgi biedējoši dziļa otrā puse, kas gan ir tikai sajūta, viena doma, kuru var kaut kā aizmirst, vai vismaz pieklusināt, tikai ļaujoties šīs brīnišķās puses izbaudīšanai. Un tieši tas man arī ir padomā, cik nu iespējams. Vēl jāpievēršas rāmam grāmatu priekam.

Thu, 07 Oct 2010 21:23:15 GMT

Laimības un miera dienas. Gaidāmas steigas, nemiera un noguruma dienas. Bet pēc tām atkal derētu tās iepriekšējās.

Thu, 19 Aug 2010 10:30:35 GMT

Nedaudz cita realitāte. Dramatiskie brīži ar negaisa fonu, it kā dzīves pakāpieni, lēcieni pa tiem, vai drīzāk piesardzīgi izpētes soļi nezināmajā. Pagaidām eksistence vienatnē, domājot, ko katru dienu ēst un citas dienišķās domas.
Ak, pārējo es nemaz nevaru uzrakstīt, jo neesmu izdomājis līdz galam pats sev, ko tas viss nozīmē un ko no tā secināt.

Pozitīvi

Tue, 03 Aug 2010 15:26:06 GMT

Ir labi, ka es šeit rakstu, jo, palasot iepriekšējos ierakstus, varu mierīgi secināt, ka man ir labāk un es esmu depresīvs idiots.

Mon, 02 Aug 2010 14:12:46 GMT

Man pat laimīgākajos brīžos šķiet lemts sajust to apakšsajūtu, to fona troksni, kas ar savu neatlaidīgo čaboņu un skrapstoņu kaut ko grauž. Briesmīgi.
Dzīve ir te un tā notiek tagad, kamēr caur mums visiem laužas kosmosa radiācijas daļiņas. Caurdur mūs.

Tue, 08 Jun 2010 13:23:23 GMT

Nezināju, ka ir tik vienkārši pamosties tik skumjam. It kā vakar neko tādu neesmu darījis. Kā parasti tās varētu būt sapņu sekas, tagad mēģinu atcerēties, kas tur bija.
Atkal tiks pazaudēts laiks, kurā kaut kas būtu jāizdara. Bet tomēr - "time you enjoyed wasting was not wasted". Ceru, ka tā būs.