Pamostoties pēc kārtējās ballītes pirmajam un redzot savas mīļās meitenes vēl guļam, lai gan Saule jau ir augstu, es viņas domās apskāvu un izgāju ārā mežā sveikt Zemi un Sauli. Jauna diena, jaunā laikmeta pasaule, jaunā laikmeta rītausma - tā beidzot bija pienākusi. Apziņas pavasaris, pirmie sniegpulkstenīši, pirmās putnu dziesmas... es izjutu optimismu par šo maģisko realitāti.