7. Janvāris 2005

• bond. james bond
• 7.1.05 16:55
• vakar mēs ēdām saldējumu un skatījāmies bonda filmas. televizoram tika ļoti maza uzmanības daļiņa. laiks mūs aizrāva līdzi un attapāmies tikai pēc sešām stundām laimes un prieka. brīžiem man likās, ka es eksplodēšu no emociju daudzuma.
  mēģināju kausēt tavu kaklu kā ledu tāpat kā tu kausēji manējo, ar elpu un lūpām.
  mana seja un kakls bija tevis noķēpāti ar saldējumu, tik saldi. stundām ilgi guļot un skatoties tev acīs gribēju tik daudz ko pateikt, bet tā arī nepateicu. mūsu dialogi risinājās manā prātā. man liekas - tu lasi manas acis.
  
  un mēs atvadījāmies, tik mīļi, tik.. kā filmās? nē, slikts salīdzinājums.. tu paliki ilgāk kā parasti, vēl kad es sāku kāpt augšā pa trepēm. es atgriezos, sabučoju tevi un tu atkal paliki noskatoties kā es aizeju.
  
  dikti skumji palika, jo bija tik tik tik labi - un tad atkal laiks iztecēja un es gribēju paskatīties uz tevi vēl pāris sekundes ilgāk pirms griezties un iet
• *klausos : Mandalay - Insensible
• 0 runājarunā ar mani

• 7.1.05 20:57
• kā es nepamanīju to brīdi, kurā tu man kļuvi tik svarīgs? kā?
• *klausos : The Cardigans - Communication
• 0 runājarunā ar mani