urn:lj:klab.lv:atom1:wayir laiks iziet no domu robežām..waywayxenon@inbox.lvway2007-08-09T07:34:44Z2007-08-09T07:34:44Zurn:lj:klab.lv:atom1:way:86822007-08-09T10:33:002007-08-09T10:33:002007-08-09T07:34:44Z2007-08-09T07:34:44Zkas bijis un kas vēl būs<br />vēl nāks rokenrols un vēl būs blūzs<br />bet nozīme ir tikai tam<br />tam ceļam, ko tieši tagad ejam<br />nevis dzenamies pakaļ vakarējam vējam<br />es klanos gaismai, kura tagad krīt<br />un ceļam, kuru ejam, ejamurn:lj:klab.lv:atom1:way:82842007-08-09T09:55:002007-08-09T09:55:002007-08-09T06:56:21Z2007-08-09T06:56:21ZVisiem ar atvaļinājumu apveltītajiem cilvēciņiem ir paveicies šonedēļ.urn:lj:klab.lv:atom1:way:80632007-08-07T16:38:002007-08-07T16:38:002007-08-07T14:08:27Z2007-08-07T14:08:27ZEsmu pāri tam posmam, kas bija vēl pirms mēneša. Bija palikušas pāris lietas, kas mani spēja tur noturēt. Protams, varu nokrist atpakaļ, bet man tur vairs negribas un es darīšu visu, lai paliktu šeit. Vienreiz tā pa īstam izjust to, kā ir šeit, atpakaļ iet būtu vienkārši nejēdzība. Es saprotu jūs, tos, kas ejiet, raujieties, tiecaties, ceriet, ticiet. Bet patiešām, izjust kaut vienu reizi, un mēs visi būtu šeit. Kāpēc? Tāpēc ka šeit ir VISS.urn:lj:klab.lv:atom1:way:77772007-08-07T13:34:002007-08-07T13:34:002007-08-07T10:40:32Z2007-08-07T10:40:32Zšodienas meditācija īpaši labi neveicās. ir dienas kad nespēju noķert to mirkli, kurā domas aizklejo. bet ir arī dienas kad galva tik skaidra, kā debesis zvaigžņotā naktī. bet neko, es turpināšu praktizēties, līdz kļūs arvien labāk un labāk.urn:lj:klab.lv:atom1:way:74382007-08-06T14:48:002007-08-06T14:48:002007-08-06T12:27:53Z2007-08-06T12:27:53ZNeskatoties uz ne tik labo dienas sākumu, iepostēju bildīti (iepriekšējā postā) ko sazīmēju šorīt, sēžot pie galda un domājot. Šodien nebiju domājis neko vairāk rakstīt jo pamodos ar briesmīgi pretīgu smaguma un ne-viegluma sajūtu, kas tā kā tarkšošs ventilators sīca ausīs. Bez redzama iemesla šāda sajūta, nu burtiski kā akmens kaklā uzkarts. Un tik konstanta un sevī velkoša. Ahhh.. nepatīkama tiešām. Un pirmajā momentā tā mani paķēra, un ievilka dziļāk. Nezināju vairs ko šodien darīt, ko vajadzētu darīt, kāpēc darīt..dusmas, apjukums. Protams, nevajadzēja jau ļauties lai tā vilktu dziļāk, un uzreiz sākt ierasto procedūru. Bet...tik tiešām brīnums ka tādas lietas var aizmirst vienā naktī. Prāts pats pa nakti ticis savā vaļā, noteikti savilcis nepatīkamas atmiņas un sajūtas...sagruzījies. Neko gan neatceros ka būtu sapņojis. Bet tomēr tā sajūta.. ar tādu nevar apkārt staigāt, jo var sagāzt virsū nevainīgiem cilvēkiem savu neprātu.<br /><br />Bet stāsts ir pozitīvs, patiesībā. Vajadzēja vismaz divas stundas, lai atcerētos visu to ko esmu iemācījies. Lai atcerētos un palaistu darbībā. Bet tas nav viegli, jo tajā brīdī prāts pārņem tevi visu un gāž pār tevi visu negatīvo, kas ir. Atcerēties palīdzēja E.Tolle, kurš pats arī visveiksmīgāk, manuprāt, šo macību ir darījis pieejamu cilvēkiem. To mēs visu zinām, ko viņš raksta, tikai aizmirstam.<br /><br />Nebiju tādu kontrastu izjutis, jo parasti viss nāk pakāpeniski. Ja sliktums, tad arī, ne jau tā pēkšņi. Ar šausmām iedomājos, ka kāds tiešām ar šādu sajūtu no rīta mostas, un netiek ar to galā visas dienas garumā. vai nedēļas, vai pat gada garumā. Tā ir sevis saplosīšana.<br /><br />Nu ja..un tagad pozitīvais moments. Man nav nekāda sakara ar to, ko sastrādā mans prāts, palaists bezkontrolē. Es tas neesmu. Es neesmu tas, ko prāts ir iedomājies par mani esam. Es neesmu.. <br />Es atrodos šeit, ārpus tā. Problēmas varbūt eksistē iekšpusē, bet ne šeit, kur es esmu.<br />Nē, nopietni es tagad smejos un..un nesaprotu. Nav ne miņas vairs no negatīvā. Tas viss izgaist, tiklīdz tu spēj paraudzīties uz to no malas. Ne miņas. <br /><br />Un tiešām, paraugies laukā, šodien ir tik skaista, saulaina diena!urn:lj:klab.lv:atom1:way:72512007-08-06T12:23:002007-08-06T12:23:002007-08-06T09:27:37Z2007-08-06T09:27:37Z<img src="http://img360.imageshack.us/img360/8373/59908777ew6.jpg" />urn:lj:klab.lv:atom1:way:70442007-08-02T10:38:002007-08-02T10:38:002007-08-02T07:41:29Z2007-08-02T07:41:29Zoooo, kāda skaista diena! :)urn:lj:klab.lv:atom1:way:67502007-08-01T10:55:002007-08-01T10:55:002007-08-01T08:27:47Z2007-08-01T08:27:47Zmans prāts tiešām ir smieklīgs, tas darbojas reizēm tik paredzami. tik šausmīgi pieraduma pēc. jo tā vienmēr tas ir bijis, kopš es biju. redzi, nu tā iet ja nestrādā pie savas iekšējās, garīgās attīstības. tipa, svarīgāk taču ir mācēt skaitīt, rēķināt matricas un logaritmus. un, protams, par vektoriem arī viss jāzin, bet tas kas pašam galvā notiekās jau otrā plāna loma. skolā šito vajag mācīt, jo tas ir būtsiki, saprast sevi un to kāpēc kas kā notiek. nu ja, mācīt to ka tavs prāts tevi čakarē, ka tas strādā pēc vienas vienkāršas shēmas. iemācies ar to apieties un tad tu čakarē viņu, un smejies. nē, austrumos viņi toč laikam ir gudrāki. depresijas, dusmas, agresijas un vardarbības pie mums ir bieža parādība. tik pat bieža kā nespēja saprast sevi un sava prāta elementāros darbības principus. nenoliedzami ir jau arī pozitīvais, ka nemāca. vismaz ir iespēja augt pašam un attīstīties kā nu vien vēlies. varētu pat teikt ka cilvēks netiek ierobežots, bet tas jau būtu smieklīgi. labi, un tagad tu zini kur rodas visas problēmas. kur vispār problēmas rodas. kur tās eksistē, un kurā vietā tās beidz eksistēt. mhm.urn:lj:klab.lv:atom1:way:64742007-07-31T09:33:002007-07-31T09:33:002007-07-31T06:38:10Z2007-07-31T06:38:10ZApturēt domas, un vienkārši BŪT, izjust sevi kā daļu no visa esošā - tā ir lielākā dāvana, kāda cilvēkam ir dota.urn:lj:klab.lv:atom1:way:61462007-07-30T21:39:002007-07-30T21:39:002007-07-30T19:25:54Z2007-07-30T19:25:54ZPatiesie vārdi "nav svarīgi KO, bet KĀ" atkal piepildās, pavisam vienkārši atrisinot šķietami sarežģītas situācijas.urn:lj:klab.lv:atom1:way:60182007-07-25T17:08:002007-07-25T17:08:002007-07-25T14:17:10Z2007-07-25T14:17:10ZMēs nekad neesam vieni, jo neesam atsevišķas vienības.urn:lj:klab.lv:atom1:way:58302007-07-24T16:04:002007-07-24T16:04:002007-07-24T15:40:57Z2007-07-24T15:40:57ZNesens atklājums priekš manis ir Ekharta Tolles "The Power Of Now" audioversija, autora lasījumā. Tajā jūtams dziedinošs spēks. Noteikti arī drukātā veidā iedarbība ir sajūtama. Bet neteikšu, ka man šobrīd ir ļoti vajadzīga kāda dziedināšana. Tad kādēļ gan vispār to klausos? <br />Iemesli ir vairāki. Kā vienu minēšu tā nomierinošo iedarbību uz prātu, nevajadzīgo un negatīvo domu atbrīvošanu. Atbrīvošanās no prāta trokšņa, kas veidojas no daudzām, nepārtraukti un vienlaicīgi domātām domām. Kā meditācija.<br />Otra lieta, izklāstītās tēmas un teorijas nav man svešas, klausos tās ar patiesu interesi. <br />Nākamais ir atbildes uz jautājumiem, kuri mani jau labu laiciņu nedod mieru. Piedāvātie risinājumi šķiet saprātīgi un pārdomāti, kā arī ticu, ka praksē pārbaudīti un iedarbīgi. Tomēr šīs atbildes es pieņemt nevaru, jo tās nekad nenāk no ārienes. Tomēr sajūtot sevi šādā labvēlīgā vidē, tas var palīdzēt ieklausīties.<br />Kādēļ šīs tēmas un teroijas nav man svešas? Aptuveni pirms gada nonācu līdz tādām pat atziņām, kādas tagad dzirdu minētajā materiālā. Kā? Nezinu. Man šķiet, ka mēģināju izdomāt visas lietas līdz galam.. bija pārāk daudz jautājumu.. Nespēju rast atbildes, jo neklausījos.. Tad sapratu, ka tāda pieeja nekur neved, un atrisinājuma nebūs. Mēģināju ieklausīties, un pārstāju nemitīgi jautāt.. un atbildes atnāca. Tās tika sadzirdētas.. Bet līdz ar atbildēm, atnāca arī jauni jautājumi, uz kuriem atbildes es mēģinu saklausīt šobrīd. Zinu, tur nevajadzēja būt jautājumiem, bet tas viss ir attīstības posms, kam jātiek pāri. Ir jāaptver, ka daudzi jautājumi nerisinās prāta līmenī, ka tos nevajag mēģināt izdomāt. Tā vietā, jāmēģina saklausīt atbildes, un lai tas varētu notikt, ir jāpārstāj jautāt.<br /><br />Atbildes ir ikvienā no mums, un kas gan cilvēkā var būt dabiskāks kā sekot savai iekšējai balsij?<br /><br />Atradu arī <a href="http://www.e-misterija.lv/modules.php?op=modload&amp;name=News&amp;file=article&amp;sid=928&amp;mode=thread&amp;order=0&amp;thold=0">šādus domu graudus</a>, tulkotus latviešu valodā.urn:lj:klab.lv:atom1:way:54932007-07-17T22:23:002007-07-17T22:23:002007-07-20T08:22:46Z2007-07-20T08:22:46Zkad biju izlasījusi šo teikumu, kurā bija rakstīts "tava dzīve nekad vairs nebūs tāda kā agrāk" grāmatas pirmās nodaļas beigās, es tam īsti nepiegriezu vērību. tagad, kad atceros laika posmu kopš tā brīža, tas patiešām ir ienesis pārmaiņas manā dzīvē. lasot grāmatu, manā zemapziņā tika ierakstīta doma par nodarbošanās maiņu. tas izklausījās vilinoši, aizmirst par "darbu", šī vārda sliktajā un nepatīkamajā nozīmē, tā vietā izvēlēties jebkādu patīkamu nodarbi, nospraust mērķi un tam sekot. es, protams, izvēlējos patīkamu nodarbi. ļoti patīkamu, jo kam gan nepatīk apceļot dzimto zemi un iepazīt arī dažādas tuvākas un tālākas vietas. jāpiezīmē, ka šī bija tikai un vienīgi izklaide. apsvēru arī citas līdzvērtīgi patīkamas nodarbes, iztikas pelnīšanai, bet tikai apsvēru. tad, uz šo aizraujošo lietu fona, sāku zaudēt interesi par profesiju, kurā mācījos jau vairāk kā piecus gadus. manuprāt, tā nebija sakritība. šī doma, ka varu pelnīt naudu darot patīkamu un tāpēc vieglu darbu, bija dziļi iesēdusies manī. te nu es esmu.. tādā situācijā, kad pazudusi gandrīz jebkāda interese par savu profesiju, joprojām strādājot darbā kas man vairs neliekas interesants. esmu kaut kur pa vidu, kad nav skaidrs ko darīt tālāk, bet skaidri zinu, ko darīt vairs nevēlos. grāmatā šāda iespēja, nez kāpēc, minēta netika :)urn:lj:klab.lv:atom1:way:52362007-07-16T23:58:002007-07-16T23:58:002007-07-16T21:00:57Z2007-07-16T21:00:57Ziemācījos nepieķerties domām. tagad nevaru izdomāt, tas ir labi vai tomēr nē.urn:lj:klab.lv:atom1:way:49452007-07-16T23:46:002007-07-16T23:46:002007-07-16T20:51:45Z2007-07-16T20:51:45Zsāku domāt vai tik tā nav kāda zīme, ja nespēj saņemties un sākt nopietni strādāt nu jau vairākus mēnešus no vietas. varbūt nemaz arī nesanāks vairs, un ir laiks pieņemt jaunu izaicinājumu... tādu, lai var darbiņam ķerties klāt ar sen neizjusto aizrautību un degsmi..LIIGOurn:lj:klab.lv:atom1:way:47342007-06-22T18:41:002007-06-22T18:41:002007-06-22T15:42:28Z2007-06-22T15:42:28ZPriecīgus svētkus Jums visiem!! :)urn:lj:klab.lv:atom1:way:44072007-06-21T11:03:002007-06-21T11:03:002007-06-21T08:38:16Z2007-06-21T08:38:16ZNeviens cits cilvēkam nevar palīdzēt, kā tikai pats. Tu jau gribētu viņu aizvest tur un parādīt, redzi - tur ir ceļš. Bet viņš to neredz. Ceļš tur būs tikai tad, kad cilvēks pats atnāks. Viņš to ierauga tikai tad, kad pats uz tā jau atrodas.:)urn:lj:klab.lv:atom1:way:41092007-06-12T10:06:002007-06-12T10:06:002007-06-12T07:10:46Z2007-06-12T07:10:46ZA sign seen on a restroom dryer at O'Hare Field in Chicago: Do not activate with wet hands.<br />On a repair shop door: We can repair anything. (Please knock hard — bell out of order.)<br />On the wall of a Baltimore estate: Trespassers will be prosecuted to the full extent of the law. - Sisters of Mercy<br />All trespassers will be shot on sight. All survivors will then be prosecuted to the fullest extent of the law. Have a nice day!<br />42.7% of all statistics are made up on the spot.<br />All those who believe in telekinesis, raise my hand.<br />OK, so what's the speed of dark?<br />If everything seems to be going well, you have obviously overlooked something.<br />If you can't fix it with duck tape you have'nt used enough<br />The Earth Is Full - Go Home.<br />Fight Crime: Shoot Back!<br />You say psycho like it's a bad thing. <br />Those who think they know everything, annoy those of us that do<br />"Your faith in yourself is all you will ever have. Don't let anyone take it away from you ever." ~ Holly Marie Combs<br />Everyone in life has a purpose, even if its to serve as a BAD EXAMPLE<br /><br /><a href="http://www.goodquotes.com">via</a>urn:lj:klab.lv:atom1:way:39892007-06-06T11:42:002007-06-06T11:42:002007-06-06T08:42:54Z2007-06-06T08:42:54Zkontrole pār savu prātu. tāpat kā par savu ķermeni. sāku domāt kādu vakardien atstātu domu priekš šodienas, it kā sākums ir, bet beigu nav. pavisam vienkārša doma, tāda kā vēlme noskaidrot savu viedokli jautājumā. ikreiz, pieķeroties tai domai, es sasienos mezglā. sāk pat uzmākties viegls stresiņš par šīs domas neskaidrību un atrisinājuma neesamību manī. tādas vieglas, tikko jūtamas dusmas par to ka nevaru izdomāt. es nonāku prāta cilpā un riņķoju. tad ir izvēle, ko darīt tālāk. riņķot un pamatīgi sadusmoties un sastresoties (un sabojāt skaisto rītu), vai atkāpties un paraudzīties uz domāšanas procesu no malas. es izvēlējos otro, paskatījos kā tā doma tur riņķo un izlaidu viņu ārā. un pēkšņi man atbrīvojās laiks, lai paraudzītos skaistās, zilās debesīs. tik vienkārši tas bija..urn:lj:klab.lv:atom1:way:37392007-05-31T11:20:002007-05-31T11:20:002007-05-31T08:35:47Z2007-05-31T08:35:47Zbūt kopā ar kādu atkal nozīmē nepārtrauktu kompromisu. ja tu gribi darīt tieši to ko gribi, tev nekāds kompromiss neder. ir vienkārši jāiet un jādara. tas ka nenāks neviens līdzi, tam jātiek ir pāri un jāprot izbaudīt sava kompānija. jākļūst par atbalstu un labāko draugu pašam sev, tad ir iespēja darīt ko vēlies. nevienam neko neprasot un negaidot bezgalīgi ilgi uz kādu citu, lai tu varētu īstenot savus sapņus.<br /><br />draugi ir draugi, bet katram pašam tomēr ir sava dzīve un savs ceļš ejams. ja jums ir pa ceļam, tas ir labi, tad varat iet kopā kamēr ir pa ceļam. ja nav pa ceļam, droši uzsāc savu ceļu un vienmēr uzradīsies kāds, kas arī stūrē tajā pat virzienā.urn:lj:klab.lv:atom1:way:32562007-05-24T09:28:002007-05-24T09:28:002007-05-24T06:36:52Z2007-05-24T06:36:52Ziekšēja sajūta ir tāda, ka ir izveidojies kaut kāds pamats. ej kur gribi, tas nāk līdzi. jūtos kā divos līmeņos. ja sajūtu bailes, satraukumu, dusmas virsējā līmenī, es it kā vēršos pie šī pamatlīmeņa. jo tur valda miers, laime un spēcīga ticība labajam. es pasmeļos no tā visa ko man vajag, un atkal jūtos labi. reizēm es arī īslaicīgi dzīvoju tajā pamatlīmenī, bet reizēm man to aizsniegt ir grūti, jo domājošais prāts traucē un grib pievērst sev uzmanību.urn:lj:klab.lv:atom1:way:30302007-05-23T11:14:002007-05-23T11:14:002007-05-23T12:18:17Z2007-05-23T12:18:17Ztā, ko es te gribēju rakstīt? heh :) bļāviens, dodiet man saprast ko es meklēju?<br />nē, nu es zinu par ko es cepos. es esmu pret darbu. pret tādu darbu, ko strādā naudas dēļ. tajā pat laikā es lieliski apzinos ka pilnīgi bez naudas iztikt ir sarežģīti. un reizēm man patiešām kaut ko ir jānopērk. kaut ko tiešām vajadzīgu, kā apavus, apģērbu, pārtiku utml. tā taču ir tik briesmīga pretruna, un tur vispār nav un būt nevar atrisinājuma. esmu ar mieru strādāt pat bez atlīdzības, tad es jūtos nevis kā strādājis priekš sevis, bet gan palīdzējis kādam. un arī ļāvis kādam noticēt ka eksistē labais šajā pasaulē, ka ne viss te notiek naudas dēļ. ka šeit pilnībā nevalda alkatība un egoisms. ir tik daudz neticīgo man visapkārt, kam nauda nozīmē visu. viņi tik ļoti baidās palikt bez naudas, jo netic ka kāds palīdzēs. bet es ticu labajam. tikai es to nevaru darīt viens, jo tad man apkārt būs tikai alkatīgie un man tiešām nebūs nekā, pat pārtikas nē. <br />no otras puses, man ir sajūta ka vajag darīt un vajag palīdzēt, bet es sāku ar sevi, darot to kas man rada prieku. tas ir egoistiski. man jātiek vaļā no vēlmes dzīties pēc kaut kā priekš sevis. bet es nevaru, jo mani aicina ceļš. tas ir tik spēcīgs un varens aicinājums ka man būtu sāpīgi no tā atteikties. es it kā intuitīvi jūtu ka man jāiet tas ceļš, bet negribu būt egoists. gribu redzēt prieku cilvēka sejās par to ka esmu darījis ko labu viņiem.urn:lj:klab.lv:atom1:way:28092007-05-18T10:04:002007-05-18T10:04:002007-05-18T07:10:42Z2007-05-18T07:10:42Zes labāk eju vērot kā ķirši un ievas zied. tāpēc ka tur ir noslēpums.clean good funurn:lj:klab.lv:atom1:way:24982007-05-17T10:24:002007-05-17T10:24:002007-05-17T07:27:16Z2007-05-17T07:27:16Zšitais According to Jim, jebšu Džima dēļ ir viens ellīgi smieklīgs seriāls. Vot ir izdoma cilvēkiem :)redz kā..urn:lj:klab.lv:atom1:way:22242007-05-16T14:13:002007-05-16T14:13:002007-05-17T07:41:47Z2007-05-17T07:41:47Zik dienu izjūtu vēlmi atrasties tuvāk dabai. laikam tāpēc, ka tur nav nekā mākslīga. tas ir kā instinkts, tik spēcīgs, ka es knapi spēju pretoties. tas man liek mainīties ar katru dienu, un es zinu ka galu galā tas mani pieveiks. bet tomēr, šeit nevajadzētu lietot vārdu pieveiks. tas patiesībā mani atbrīvos no visa liekā. un man nekas nav jādara un jāpūlās. tas instinkts pats darbojās, pats kārto un iekārto lietas. manam prātam pār to ir visai maza kontrole, tāpēc ka pats esmu atdevis kontroles pogas savai patiesajai būtībai, patiesajam es. Prāts visā šajā procesā ir traucēklis, jo liek visādus šķēršļus. Viņš saka - paskaties, redzi, neviens tā nedara, tas nav pareizi, tev jāiet pelnīt naudu, jālīdzinās visiem citiem, un jāgrib kaut ko nopirkt. Kā tas ir tev neko nevajag? Tas taču nav "normāli". Šitā taču tu gremdē visu ekonomisko sistēmu. <br />Bet, godīgi sakot, man šķiet viņš stūrē galīgās auzās un grib vilkt mani uz lamatu pusi. <br /><br />Nē nu forši, uzraksti, izlasi, un pats arī atbildi esi sev sniedzis tekstā.. :) kaut kā uzskatāmāk varbūt ir tajā teksta formā.