ir laiks iziet no domu robežām..

Neskatoties uz ne tik labo dienas sākumu, iepostēju bildīti (iepriekšējā postā) ko sazīmēju šorīt, sēžot pie galda un domājot. Šodien nebiju domājis neko vairāk rakstīt jo pamodos ar briesmīgi pretīgu smaguma un ne-viegluma sajūtu, kas tā kā tarkšošs ventilators sīca ausīs. Bez redzama iemesla šāda sajūta, nu burtiski kā akmens kaklā uzkarts. Un tik konstanta un sevī velkoša. Ahhh.. nepatīkama tiešām. Un pirmajā momentā tā mani paķēra, un ievilka dziļāk. Nezināju vairs ko šodien darīt, ko vajadzētu darīt, kāpēc darīt..dusmas, apjukums. Protams, nevajadzēja jau ļauties lai tā vilktu dziļāk, un uzreiz sākt ierasto procedūru. Bet...tik tiešām brīnums ka tādas lietas var aizmirst vienā naktī. Prāts pats pa nakti ticis savā vaļā, noteikti savilcis nepatīkamas atmiņas un sajūtas...sagruzījies. Neko gan neatceros ka būtu sapņojis. Bet tomēr tā sajūta.. ar tādu nevar apkārt staigāt, jo var sagāzt virsū nevainīgiem cilvēkiem savu neprātu.

Bet stāsts ir pozitīvs, patiesībā. Vajadzēja vismaz divas stundas, lai atcerētos visu to ko esmu iemācījies. Lai atcerētos un palaistu darbībā. Bet tas nav viegli, jo tajā brīdī prāts pārņem tevi visu un gāž pār tevi visu negatīvo, kas ir. Atcerēties palīdzēja E.Tolle, kurš pats arī visveiksmīgāk, manuprāt, šo macību ir darījis pieejamu cilvēkiem. To mēs visu zinām, ko viņš raksta, tikai aizmirstam.

Nebiju tādu kontrastu izjutis, jo parasti viss nāk pakāpeniski. Ja sliktums, tad arī, ne jau tā pēkšņi. Ar šausmām iedomājos, ka kāds tiešām ar šādu sajūtu no rīta mostas, un netiek ar to galā visas dienas garumā. vai nedēļas, vai pat gada garumā. Tā ir sevis saplosīšana.

Nu ja..un tagad pozitīvais moments. Man nav nekāda sakara ar to, ko sastrādā mans prāts, palaists bezkontrolē. Es tas neesmu. Es neesmu tas, ko prāts ir iedomājies par mani esam. Es neesmu..
Es atrodos šeit, ārpus tā. Problēmas varbūt eksistē iekšpusē, bet ne šeit, kur es esmu.
Nē, nopietni es tagad smejos un..un nesaprotu. Nav ne miņas vairs no negatīvā. Tas viss izgaist, tiklīdz tu spēj paraudzīties uz to no malas. Ne miņas.

Un tiešām, paraugies laukā, šodien ir tik skaista, saulaina diena!