Šobrīd es vēlos tikai gulēt gultā un skatīties filmas.

  Diezgan ražīgas brīvdienas būs. Šodien braucu pie puikas, atkal taisīsim garšīgas vakariņas, jo kko jaunu izmēģināsim kulinārijā. Rītdien no paša rīta braucu atpakaļ uz mājām. Tad visu dienu montēšu jauno skapi, ko rīt atvedīs, diemžēl vakarā uz Heaven Grey neeju, bet nu šoreiz man vienkārši nākas to izlaist, jo rīt dzīvoklis būs lielā haosā un visu sakārtot/piekārtot vajadzēs. Toties svētdien pakošu mantas braucienam ar biedriem nākamnedēļ, un pa starpu jāuzraksta 6 konspekti fizikā.
 Jā, jaukas brīvdienas solās būt! :)

   Turiet īkšķus, lai man rītdien eksāmenā viss izdotos. 

  Tas ir tik grūti un smagi!

   Šodien bija kārtēja ikmēneša stunda pie ētikas skolotājas. Šodienas tēma bija uztveres tipi. Sapratu, ka mani ir divi uztveres tipi- vizuālais un sajūtas. Bet trešais tips/dzirdes/ man nu gan liekas, ka man nepastāv, lai gan šodienas testā pierādījās kas cits. Patīk šīs stundas, jo reizēm var uzzināt daudz ko jaunu arī par sevi.

   Lai kaut kas mainītos, ir jādara pašai, nevis jāgaida, ka viss atnāks pats no sevis. Lai gan tā mēģinu sevi mudināt, tomēr ik pa brīdim es padodos uz ceļa vidus un gaidu cerībā,ja nu tomēr atnāks.

  Kā iemācīties būt trakākai, pārgalvīgakai?! Šis jautājums mani ir nomocījis kopš mazotnes. Bieži ir tādi brīži, kuros es saprotu, ka cilvēki man nepiedāvās vai nedarīs neko traku ar mani, jo es esmu pārāk mierīga. Kā gan to var mainīt, ja es pati vēl izvairos no šīm lietām?! AAh, stulbi.

  Piparmētru tēja, piparmētru tabaka un šokolādes-piparmētru konfektes. Kas gan var būt labāks?! Sēžu ar meičuku un baudam piektdienas burvību.

   Es vienmēr tik ļoti cenšos, lai mani pamana, un es vienmēr cenšos sniegt palīdzību kāda pasākuma organizēšanā u.tml. Bet šodien sapratu, ka no tās nu galīgi nav nekādas jēgas, jo mana palīdzība netiek izmantota, jo es itkā nespēšu izdarīt glīti, kārtīgi un skaisti, oriģināli. Manu palīdzību prasa tikai tad, kad nav izejas. Pietiek. Jābeidz muļķot sevi.

   No viena eksāmena uz otru. Pēdējā brīdī uzzināju, ka rītdien izmēģinājumeksāmens. Lai gan šī man būs lieliska iespēja saprast, vai man nākamnedēļ ir jēga likt īsto. Redzēs, kā būs. Labi, ka vispār tāda iespēja pastāv, citādāk, būtu galīgi pakaļā.

  Nu ko, atvadījos no sava drauga, kurš bija kopā ar mani 4 gadus. Laiks pārmaiņām, nelielām, bet vismaz. Protams, māca šauba, vai vajadzēja to darīt, bet ja jau es par to domāju jau no gada sākuma, tad jau vajadzēja to darīt. Tomēr ar laiku pienāk tas brīdis, ka viss- pietiek. Patiesībā šobrīd jūtos labi un apmierināta par izdarīto. Reiz visam pienāk gals, bet reizē arī jauns sākums. Lai gan liekas, ka tas jau bija pavisam mazs nieciņš, bet reizē kaut kas īpašs, jo tomēr tas bija kopā ar mani tik ilgi, pat brīnos, ka tik ilgi. Bet bija labi. :)

   Drūma laika dēļ dzīvoklis izskatās tāds tukšs un nekāds. Sagribējās šeit, savā stūrī, lielu ceriņu pušķi, bet žēl, ka manā pusē tās vēl nav uzziedējušas, vēl pumpuros dzīvojās. Vismaz tagad acis priecē pa logu redzamie ābeļziedi.

   Uzmetu eksāmenam, nav ko lieki man sevi mocīt. Vakarā iemetīšu acis kladēs un tik mazliet atkārtošu. Neko vairāk. Tā tomēr ir matemātika un tāpat tikai pārcelšanas. Galvenais, ka sekmīga būšu. Spēju to saprast labi, kāpēc gan lai rītdienas darbs būtu izņēmums, ne?!

  Nu jā, gruzis šodien man ir uz pilnu programmu. Noskatījos 2 raudulīgas filmas, izraudājos līdz nemaņai. Toties tagad gan man jābūt nopietnai un jāsāk gatavoties rītdienas eksāmenam.

   Vakardienas prognozes piepildījās. Nožēloju, nevajadzēja nodot. Aaaj, daudz nerakstīšu. Mājupceļā asaras izlēju, tagad jābūt stiprai un neņemt to pie sirds.

  Beidzot tika samontēts un pabeigts Ērmaņa dzejoļa Himna bulvāra liepām video. Jāsaka, ka mana ideja nesanāca līdz galam, jo tomēr dzejolis ir īsāks nekā es vēlējos parādīt visu šajā video. Bet nu ir labi. Nav izcili, bet ir labi. Ceru, ka rītdien nenožēlošu to, ka nodošu šo darbu. Lai gan zinot mani, tā varētu notikt. Bet šoreiz vajag.

   Tu saki, ka mēs nenovērtējam tevi, bet vai tu novērtē mūs?!

   Aaaaaj. Šīs brīvdienas bija foooooršas. Sākot ar koncertu Melnajā Piektdienā, turpinot sestdienas rītu ar paštaisītiem burgeriem un sestdienas picas vakaru ar sen neredzētiem cilvēkiem, beidzot šīs brīvdienas ar dzimšanas dienas un māmiņdienas svinībām Folklubā Ala. Es jau vienmēr zināju, ka ar mammu var droši doties uz kādu bāru/restorānu padzert aliņus. Nu re, beidzot man bija tāda iespēja ar viņu pavadīt laiku. Viņa man jau vienmēr bijusi kā laba draudzene ar mammiskām iezīmēm. :D
  Toties es tagad esmu tā nogurusi, bet man ir jāatgriežas realitātē, jo rītdiena būs smaga. Jāķeras klāt darbiem. Toties man būs prieks par lieliskajām brīvdienām! Darbu veikšana neliksies tik skumja.

   Tā jauki un forši pavadīta pēcpusdiena/vakars ar psychowolf Varēja tā par visu aizmirst un neko par ko nedomāt, tikai baudīt šo dienu. Vēl visam šo dienu padara labāku, ka ar mammu sēžam un skatamies hokeju, kā arī dzeram aliņus. Gluži kā tādas draudzenes. Cik forši, ka ar viņu tā var. Patīk.

  Es kā vienmēr dušā aizsēdejos un aizdomājos par dažādām lietām. Lai gan to, ko secināju, negribas teikt skaļi. Zinu to, ka nevajag kāpt uz viena un tā paša grābekļa. Jābūt gudrākai.