No rīta pamodos no tā, ka atcerējos sapni, kurā redzēju Bīberu /jā, tiešām viņu/, kurš bija pārģērbies par Hitleru, un viņš ar pirkstu norādīja uz mani, sakot: I want you! Nezinu, kā to uztvert. Taču zinu, ka reizēm mani sapņi/murgi spēj pārsteigt ar dīvainībām.

   Šodien pa pastu saņēmu Ojāra Vācieša dzejoļu krājumu Elpa. Tikko atvēru uz labu laimi krājumu un izlasīju pa labi esošo dzejoli, un tas uzrunāja mani.

Un nesēdēs laiks
Par modeli
Tava molberta priekšā.

Raķetes
Tu vairs nenotupināsi uz krēsla.
Un neizlūgsies,
Lai cilvēku prāts vai neprāts
Kaut ātrumu samazina.

Lai tevī kliedz miljons Faustu;
--Apstājies, mirkli,
Tu esi brīnišķīga!--

Neviens neapstāsies.

Tver laiku uz audekla
Vēzienā.
Tver raķetes figūru
Brāzienā.
Tver cilvēka prātu
Lēcienā.

Un saviem mācekļiem
Neliec zīmēt
Lieliskās antīkās galvas, --
Lai sāk no savas;
No pasaulei pievērsta skata,
No atoma ietriektas domas
Un zvaigznājus urbjoša prāta.

   Un atkal es pamanīju, ka ir sākusies vasara un manas domas iegrimst vēl dziļāk tumsā nekā parasti. Kādēļ tas vienmēr atkārtojas katru vasaru, kad tā sākas?! Bet toties pēc iegrimšanas tumsā, es ceļos augšā un mostos kā jauns cilvēks. Laikam tā ir sava veida sevis attīrīšana.

   Patīkami uzzināt, ka Līgo un Jāņi tiks svinēti tiešām tālu no Rīgas. Jau kādu laiku ir gribējās izrauties no pilsētas un pāris dienas padzīvoties pie dabas. Beidzot man būs tāda iespēja.

   Filmas, kuras jau noskatījos šajās divās dienās. 

• Twice born
• Side effects
• The Help
• Silver linings playbook
• Nowhere boy

Un es esmu sajūsmā par tām. Nu tik labas. Sen nebiju redzējusi acīm baudāmas filmas gan sižetā, gan kvalitātē.

   Rītdien jau pēdējais eksāmens, bet tā vietā, lai tam gatavotos, es šīs divas dienas skatos filmas vai dotos izklaidēties. Kāpēc gan ne?!

   Kā maza meitene izraudājos par to, cik slikti jūtos, un ka ar veselību nevar jokot, bet, re, pēc izlietām asarām man palika pat nedaudz labāk. Skan savādi. Taču tagad turpinu dzert zāļu tējas, ēst augļus un skatīties filmas.

   Kad liekas, ka esi ticis visam pāri, tad satiec pagātni un saproti, ka neesi gan, pat mazliet. Es tikai mēģinu sev melot, lai gan man patika šie meli.

   Ar lepnumu varu sacīt, ka Latvijas izlasē /hokejā/ spēlē arī mans bijušais klasesbiedrs.

  Kamēr citi runā par to, ka viņiem ir dalītas jūtas par to, ka šī vidusskolas dzīve tūlīt beigsies, toties es izjūtu lielu prieku, ka šis murgs būs beidzot prom no manas ikdienas. Ir jau laiks kaut kam jaunam.

   Meklēju atbilstošu mūziku, lai veiktu Ziedoņa dzejas krājuma analīzi. Lai gan kamdēļ meklēt, ja ir fonds Viegli ?!

   Ar kaķi esam iekarojuši virtuvi, lai baudītu saules siltumu. Šai romantiskai gaisotnei vēl klāt nāk upeņu/dzērveņu tēja un vieglā roka mūzika. Šķiet, ka šeit es uzturēšos katru vakaru. Rosina domāt un darīt radošas lietas.

   Jā! Esmu atradusi sev izlaiduma kleitu.

    Tieši neviennozīmīgā, daudzbalsīgā māksla, kas it kā pakļaujas interpretāciju daudzskaitliskumam, ir tik vienkārši uztverama – katrs tur var atrast kaut ko sev, kaut ko, pie kā pieķerties (kā pie pēdējā salmiņa?), un nejusties izolēts. /Inga Žolude iekš KultūrasDiena.

    Sestdiena bija tik forša, ka šobrīd, pildot mājasdarbus, domāju, kā atgriezties sestdienā un to piedzīvot vēlreiz. Senu cilvēku satikšana un dziesmu dziedāšana, un pats galvenais picu cepšana nekad nav par daudz, to var pat biežāk.

   Es ienīstu sarkasmu!

   Pieliku nākamās skolas fotogrāfiju pie sienas, lai motivētu sevi darīt visu, lai sasniegtu to, ko vēlos.

   Komforts ienāk jūsu dzīvē sākumā kā viesis, tad jūs rūpējaties par to līdz tas iesakņojās mūsos, un tad tas sāk valdīt pār mums. Tā ir arī ar paradumu! / Stabingis iekš Prāta kutināšanas.

Nespēju nepiekrist.

Par kādu laimi var būt runa,
ja laime tikai ceriņos?
Par kādu prieku var būt runa,
ja prieka vietā pirkstos kost?
Par kādu dzīvi var būt runa,
ja krūtīs gruzd ne šis, ne tas?
Viens cilvēks lec no augstas kraujas.
Bet ja nu tomēr paveicas?

Guntars Godiņš.

   Nezinu, kas ar mani šodien notiek, bet asaras vēlas izlauzties uz āru. Lai ko es klausītos/skatītos/lasītu man asaras pār acīm birst. Es šodien esmu īpaši viegli ievainojama.