| |
[Feb. 7th, 2007|08:59 pm] |
Mana dzīve sāk pamazām grimt bezdibenī.
Tā kļūst arien bezkrāsaināka, arvien skumjāka un nevērtīgāka.
Katra diena ir kā mokas priekš manis.
Katras dienas sākumā, gaidu šīs pašas dienas beigas.. |
|
|
| |
[Feb. 7th, 2007|09:49 pm] |
Vēlos, kaut varētu atgriezties pāris gadus atpakaļ...
kad biju maza, nevainīga meitenīte, kurai nebija nekādu lielo rūpju un moku... |
|
|