|
[18 Mar 2006|05:57pm] |
Sniegs, Saule, Spogulis, Rāmji, Foto, Burbuļi un Baloni
Regate Sakē izvārtās pa sniegu tā, ka apavi un drēbes ir slapjas un maza bērna smaids ir sejā.
Regatei Sakē pārmaiņas pēc pat ir sanākušas pieklājīgas bildes(nekas īpāšs gan)
Jā, un Regate Sakē nemīl junk food, jeks, viņai riebj
|
|
|
[15 Mar 2006|11:53pm] |
|
Attālums šķir
|
|
|
[13 Mar 2006|06:43pm] |
Ja atrodi pavasari,
atved viņu man.
Man spārni sasaluši...
...nevar vairs lidot.
|
|
|
[13 Mar 2006|06:37pm] |
|
Gribas darīt sev pāri
|
|
| Par |
[09 Mar 2006|01:19am] |
Pēdējā laikā es neguļu, neliela truma sakarā ar sapņiem (Sapņi parasti mani traumē), tas visticamāk tādēļ, ka viņi ir reti viesi manā guļamistabā, parasti nedēļu pēc sapņa redzēšanas man ir bail aizmigt.
Nav jau tā, ka es redzu murgus, nebūt ne! Bet tik un tā, es labāk izvēlos būt nomodā un pat tad, kad esmu nolēmusi aizmigt, lielākoties man tas neizdodas.
Kapēc tik daudzi sajūsminās par gulēšanu un sapņošanu? Es varu izdomāt daudzas brīvā laika pavadīšanas iespējas, kas ir labākas par nereālo izdomu pasauli jeb sapņiem. Sapņos parasti var redzēt jaukas, iekārojamas lietas, piemēram pastaigu Prāgā, kuras nemaz tik viekārši dabūt vai arī mēs zinām, ka dzīvē tas nebūs tā(lai gan Es uz Prāgu nemaz negribu, sapnī šī pastaiga biju burvīga un vieta pa kuru es pastaigājos vairāk izskatījās pēc Pēterburgas) un tas liek justies nožēlojami( daudz nožēlojamāk nekā nedēļu neguļot un apzinoties, ka azimigt var tikai lietojot miega zāles).
Bet īstenībā es vēlējos tikai pateikt, ka esmu pārgurusi un vēlētos beidzot aizmigt un gulēt vairāk kā 2 stundas, bez sapņiem. Bez sapņiem!
|
|
|
[06 Mar 2006|11:47pm] |
|
Visi meklē mīlestību, zem gultas, skapī, viņi zin, ka tā kaut kur tepat bija, bet kur...Viņi atstāja to redzamā vietā, atstāja tā, lai nevarētu aizmirst kur tā ir atstāta, bet tik un tā...tagad skrada un nevar atrast.
|
|
| Gandrīz nedēļu nesapinoties tīmeklī |
[04 Mar 2006|05:28pm] |
Gandrīz nedēļu bez tīmekļa
Nedēļa ar dzīviem cilvēkiem
smaidiem un dejām
Un jā...nevajadzīgām domām, murgiem un bezmiega naktīm
|
|
|
[27 Feb 2006|08:03pm] |
|
Trauma.
|
|
| Par |
[25 Feb 2006|11:12pm] |
Par vakardienu.
Galvassāpes, skriešana, lekcija, miega trūkums, steigšanās, satikšanās, vilciens.
Bučas, muļķīgi mīļas runas, tikšanās, smiekli un tēja
Sniegs, sniegs, sniegs, "Uzmanību ledu! Bīstami dzīvībai!" jeb"Dāmas uzlūdz"
Jauki
Pēdējās minūtes skriešana, vilciens
Meitenes, grīda un pārtika, ūdens(vīna)pīpe, plūmju vīns un kūka
Spēle, skaidrošana, izdošanās
Gājiens caur kapiem, gulēšana līdz pusdienslaikam, nejušanās
Pārdomas
Ilgošanās
Saprašana
Vilšanās
Bet tik un tā skaisti
|
|
| Perfect |
[22 Feb 2006|05:39pm] |
|
Nie znam słơw, co mają jakiś większy sens,
Jeśli tylko jedno, jedno tylko wiem
Być tam, zawsze tam, gdzie Ty.
Nie pytaj mnie o jutro To za tysiąć lat.
Płyniemy białą łơdką w niezbadany czas
Poskładam nasze szepty w jeden ciepły krzyk
Budzić się i chodzić spać we włosnym niebie
Być tam, zawsze tam, gdzie Ty.
|
|
| ... |
[17 Feb 2006|11:11pm] |
Tur netīrs, tur tumšs, patīk jau man tur, bet...sāk apnikt. Pēc vakarnakts īstenībā negribējās tajā alā atgriezties, pārāk netīrs tur...pārāk redzēts viss un dzirdēts, tāpēc negāju...
Aizbraucu līdz jūrai. Jūra mala sasalusi. Liekas, ka viss līdz apvārsnim ir aizmidzis, laidies ziemas miegā. Cik vien tālu skaties visur balts un tīrs. Tikai stāv divi cilvēciņi un dzer karstvīnu, pikniks ar karstvīnu un "Kārumiem". Jaukum jauki...tikai rokas sala...un protams ceļi...
Atgriežoties telpās klausījāmies plates un sildījāmies pie krāsns.
Pikniki jūras malā vienmēr ir īpaši jauki
|
|
| Pūpoli |
[14 Feb 2006|09:40pm] |
Es tak viņus redzēju, daudz, nevis vienu vai divus zarīņus elitārā ziedu tirgotavā, bet daudz, pilnu tirgu.
Bet ārā vēljoprojām ir riebīgā, baltā masa! Būtu vismaz saulīte, bet nē- mākoņi. Pat pilnmēness pa nakti no manis slēpjas.
Mistērija
|
|
|
[14 Feb 2006|07:05pm] |
Apātiskā Akadēmija.
Iedvesmojošās, ietekmējošās, iespaidīgās filmas.
Melno mētelīšu bandas joki jeb mani sajūsmina kosmiskās saites ar nezinātājiem.
|
|
| Murrr... |
[10 Feb 2006|10:50pm] |
|
Kaķis somiņā, ideālā roka un attīstītāja smarža...kā man tas trūka
|
|
| ... |
[07 Feb 2006|05:51pm] |
Kā Tev iet?
Burvīgi! Vai tad man mēdz iet savādāk?
Ja pieiekami bieži atkārto, tad pats notic...parasti...
Bet parastas dienas vairs nav modē, tās reti ir
Pietrūkst pierādījumu, lai dēvētu mani par dīvainu
|
|
|
[05 Feb 2006|09:56pm] |
|
Jūtos aizmirsta
|
|
| par nakti |
[05 Feb 2006|02:52pm] |
Tā glāze bija tik liela
es pamodod savā istabā uz grīdas, aizmiegot daži viesi vēl bija
|
|
|
[04 Feb 2006|06:55pm] |
Vakar sēžot mašīnas aizmugurējā beņķī atcerējos, ka apmēram pirms gada mēs ļoti līdzīgi braucām mājās. Nakts ātri paslīd gar mašīnas logiem. Toreiz mēs runājām par eksāmeniem, ar manāmām bailēm manā balsī pa to, vai vispār tos nolikšu. Par iestāšanos, par to, kapēc gribu stāties tieši tur. Līvas neizpratne par to, ko es ar to iesākšu. Tagad es tur mācos. Man tur patīk.
Visā visumā man vakar nebija balsstiesības. Arī tas reizēm jāizbauda.
|
|
| Mirklis |
[02 Feb 2006|04:17pm] |
|
Atver acis, saproti, ka neko jau nevari nogulēt un guli tālāk. Nekas neliekas tā vērts, lai līstu ārā no gultas(varbūt tāpēc guļu uz grīdas). Dienas liekas nesaistoša, neinteresanta, bez dzīvības, pārāk drūma, pārāk pelēka, bet nakts...Naktī viss atdzīvojas, laternu stabi ieskauj, gaismas apbur, cilvēki atbrīvojas. Tumsā mēs sliktāk redzam, mēs zinam, ka arī citi sliktāk redz, mēs vairs tik ļoti neuztraucamies, ka šis krekliņš man neizskataās ideāli, ka sejas āda nav tik perfekta kā gleznā, ka mati ir izspūruši...mēs vairs nesatraucamies par savu izskatu un varam būt mēs paši. Mēs drīkstam pateikt savas kvēlākās vēlmes, mēs drīkstam paklusēt, ja vēlamies. Mēs drīkstam ieritināties kādam blakus un neaizmigt, tikai klausīties elpā, kas pāršķeļ tumsu...
|
|
|
[31 Jan 2006|06:33pm] |
Man patīk atrasties kustībā, man patīk būt aizņemtai, man patīk sajūta, ka nav laika gulēt, nevis moka bezmiegs.
Tagad man ir laiks gulēt. Vai es guļu? Vienu nakti izgulējos ne pa jokam, kā izrādās paaugstināta temperatūra iedarbojas vēl labāk nekā miega zāles. Bet vispār es lasu grāmatas, klausos mūziku un dzeru vīnu, aizeju gulēt ap 4 un pamostos pirms 7.
Nepatīk man šis miers, nepatīk, ka nav satraukuma, nepatīk, ka viss mierīgi plūst, nespēju izbaudīt. Kad maratons atsāksies vēlēšos mirkli miera, zinu, cilvēkiem jau nekad nav labi.
Tad par daudz uzmanības, tad par maz, tad par daudz laika, tad par maz.
Gribu Tev blakus klusēt, tāds miers man ir vajadzīgs, nevis šis
|
|