vizbuliite

nu tātad notikums. stundas nenotika. sagrūdām klasē galdus un čau. nu tad ar draiskuļiem no kursa dodamies uz lido dzirnavām paēst. tā nu es sāvu šķ''ivi sakrāmēju monstrāli pilnu kā ziloņa dibens un tā nu veikli lavierēju cauri vēl pāreejiem paartikas nodalijumiem. 'bet še ku reku'- nezināms spēks ( vai tas bij rūķīts vai vecais brālis sātans) pajokojaas un mana paplaate noveelaas zemee. un taa nu pie manām kājām gulēja milzu čupa ar mnaiem tik ruupiii vaaktajiem paartikas kraajumiem. nu visi staav un smejas. es taa kaa nokauneejos un atvainojos tantei kas bija spiesta visu to savaagt. bet nu beigās veel izraadijaās ka zem šīs viss pārtikas cupas apakšā vēl bija noslēpies mans elegantais maciņš ar zelta kaartu vis apkaart, kurš nu viscar bija aplipis ar sautēties kāpostiem. prieks un laime ieviesās manā mazajā nelaiķa sirsniņā redzot šo skatu.

ak reiz man lido gadijās vēl kāda kļūmīte. tur kur iet iekšā parasti staav paplaates. vienaa no lido tur pat arii staav paplaate uz kuras staav glaazes dzersanai. un ko izdaru es? aši paķeru šo jauko paplaati sajaugdama to ar tām kuras domatas ēdiena pārnēsāšanai. un visas glaazītes ba bammmmm

atvainojos LIDO administrācijai par radītajiem zaudējumie. tas tiešām nebija specjāli:)