vizbuliite

tas jau gadijās kādu laiku senāk. redziet es esmu apdāvināta ne tikai ar jauku talantu -tizli nokrist, novelties, apklupt vai ko taadu, bet man arī ir īpašs talants- nosmereeties. da jeb kā. un ar jeb ko. viss labaak to redz mani kursa biedri, kuri priecaajas par ik dienu skolā kad atkal esmu mistiski nosmeerejusies ar krāsām. tas notiek ātri un nemanāmi. esmu kā zibens. reiz vienā saulainā dienā biedi pamanija ka tā ka vel neesmu neko nosmeereejusi. tā nu pati nopriecājusies pār šo faktu turpināju straadaat. tad nu gadijās tā ka man rokā bija ota ar kuru taisiju darbu. pēkšņi man zvanija telefons. ļoti satraukta ķeros pēc tā pa ceļam ar jkas piedurkni iebraucot savā darbā un jaku protams nosmeereejot, ņēmu telefonu kuru šokā biju nometusi zemē, bet to nejauši nosmērēju ar rokā esošo otu. tad nu liku telefoonu pie savas labi dzirdošās auss un peec sarunas beigaam redz izradijaas ka netiirais telefoons bija paspeejis man nosmeereet jau pusi sejas. vareni. ak jā. reiz es sastapos ar skolas poku. mums klasē ir pašiem savs spoks- tasams. viņš ir plikpauris. bet domāju ka šajā gadijumā tas bija kāds cits spoks, kurš man atriebās par to ka man tik ļoti nepatīk gleznošana. lūk tā. kārteejais piektdienas riits. atnaaku uz skolu un nevaru atrast savu iesaakto gleznosanas darbu. izmekleejos malu malaas. nu visur kur tas vareetu buut. aizeju uz gleznosanas klasi pasuudzeeties citiem. skolotaaja pa to laiku kaut ko visiem veel staastija. 'veel neviens nebija saacis straadaat. tatad- nevienam kraasas veel nebija atveertas. es aizklumbureeju atpakal uz muusu telpu turpinaat mekleet savu darbu. peeksni tas pats no sevis atradaas uz mana skapiisa kur biju jau skatijusies entās reizies. un tad es kaut ka griezos un skots- OPĀ visa roka ar koši orandžu kraasu. nu neko. nobriinijos. paskatos uz bikseem un tur taada milzu oraņdža pļekaina striipa riņķīi kājām ar svaigu beizu kraasu. tas nu izskatijaas pavisam interesanti. it kaa jau centos izvannoties skolas ilietnee ( ņemot veeraa ka to daru visai bieži- man jau tas visia veikli izdodas) un taa nu ar slapjaam bikseem beidzot atgriezos gleznosanas stundaa. un liidz stundas beigaam man atkal bija milzu plekaini guašas pleki uz apgeerba, ali arii mūsu uzdotajā uzstaadijumā nemaz nebija vajadziiga šī spilgti oraņdžā krāsa un neviens to arii neizmantoja. ai mistika mistika ir mani smagi ielenkusi:)