urn:lj:klab.lv:atom1:vizbija 7 HEAVENvizbijavizbijakozzete@inbox.lvvizbija2008-12-04T07:38:25Z2008-12-04T07:38:25Zurn:lj:klab.lv:atom1:vizbija:269282008-12-04T09:37:002008-12-04T09:37:002008-12-04T07:38:25Z2008-12-04T07:38:25ZDzīvot spējīga ir abpusēja mīlestība.<br />/C/urn:lj:klab.lv:atom1:vizbija:266402008-11-13T03:43:002008-11-13T03:43:002008-11-13T01:45:32Z2008-11-13T01:45:32ZNu tad beidzot!<br />Nē, man tomēr vajadzēja mācīties par pilotu.urn:lj:klab.lv:atom1:vizbija:263782008-11-12T16:00:002008-11-12T16:00:002008-11-12T14:01:58Z2008-11-12T14:01:58ZDomās es esmu jau tur:)urn:lj:klab.lv:atom1:vizbija:261602008-09-23T08:10:002008-09-23T08:10:002008-09-23T05:14:28Z2008-09-23T05:14:28ZŠodien Liela diena<br />Pēc ilgiem laikiemurn:lj:klab.lv:atom1:vizbija:258882008-05-20T09:30:002008-05-20T09:30:002008-05-20T06:35:18Z2008-05-20T06:35:18ZJo "biezāka" privātmāja, jo augstāks žogs apkārt mājai.<br />Diez, no kā cilvēki grib norobežoties?urn:lj:klab.lv:atom1:vizbija:253002008-04-19T07:33:002008-04-19T07:33:002008-04-19T04:35:07Z2008-04-19T04:35:07ZKā debesis pavērās, tā atcerējos....sapnī redzēju saullēktu, tik skaistu.... Es biju ļoti tuvu tam, bet aprakstīt jau to nevar...Dubultprieksurn:lj:klab.lv:atom1:vizbija:248382008-04-18T23:15:002008-04-18T23:15:002008-04-18T20:16:28Z2008-04-18T20:16:28ZŠodien uzplauka mans gara zieds. <br />Beidzot!!!!!!!!!!!!!!!<br />Manai līksmībai nav robežu.urn:lj:klab.lv:atom1:vizbija:245762008-04-18T21:02:002008-04-18T21:02:002008-04-18T20:16:51Z2008-04-18T20:16:51ZPatiešām, kā pavasarī putni spēj tik ātri atkopties pēc garā pārlidojuma?urn:lj:klab.lv:atom1:vizbija:241552008-04-18T15:14:002008-04-18T15:14:002008-04-18T12:31:13Z2008-04-18T12:31:13ZUn atkal jau tā diena ir klāt!<br />Nevaru vien sagaidīt vakaru, tās sajūtas....<br />Kad mans gars liks par sevi manīt stiprāk kā parasti<br />Tādā brīdī šķiet, ka esam tik tuvi un pazīstami...<br />Un mājās man nevajadzeš braukt ar tramvaju<br />Jo man atkal būs spārni un es varēšu lidot<br />Mmmmmmm, mīlu jūs visus, mīlu pasauli un dzīvi šo!urn:lj:klab.lv:atom1:vizbija:239022008-03-21T11:24:002008-03-21T11:24:002008-03-21T09:31:25Z2008-03-21T09:31:25ZNespēju noticēt savām acīm<br />Netīšām paskatījos uz manu krustiņu ķēdītē, bet tur - Jēzus viena roka atlīmējusies no krustiņaurn:lj:klab.lv:atom1:vizbija:236962008-03-20T15:08:002008-03-20T15:08:002008-03-20T13:11:48Z2008-03-20T13:11:48ZDebesīs tālu, tālu snieg. Itneviens,<br />Neviens vēl neapsnieg.<br />Klausies, kā runā debesīs sniegs!<br />Rīt no rīt tev jāapsnieg.<br /><br />Jāapsnieg dziļi, dziļi tai dimdošai<br />Un manai pilsētai. Skumjajiem<br />Baltiem jāapsnieg.<br />Debesīs jau tālu snieg.<br /><br />Apsnigsim, dosim godu tiem, apsnigsim<br />Par godu skumjajiem, skumjajiem:<br />Svētku nepietiek. Snieg, snieg, snieg.<br /><br />Rīt no rīt tev jāapsnieg. Apsnigsim,<br />Dosim godu tiem, apsnigsim,<br />Par godu skumjajiem, skumjajiem.<br />Svētku nepietiek.urn:lj:klab.lv:atom1:vizbija:234012008-03-14T11:22:002008-03-14T11:22:002008-03-14T13:00:40Z2008-03-14T13:00:40ZMēģinu noķert emocijas un iesaldēt, lai varētu salīdzināt ar tām sajūtām, kādas būs vakarā<br />Šodiena ar lielo burtu - tikšanās ar Realitāti un Patiesību<br />Noturēt, noturēt un nelaist prom, ķert šos laimes mirkļus, sabērt burciņā un dzīvot tajos un nekad neviltiesurn:lj:klab.lv:atom1:vizbija:232022008-03-13T13:55:002008-03-13T13:55:002008-03-14T08:42:24Z2008-03-14T08:42:24ZUn kad kādā saulainā novakarē<br />Tu ieripināsi savu braucamo<br />Vienā no ciemiem lai piestātu un <br />Lai norauktu no sevis ceļmalas putekļu kārtu<br />Lai pagaršotu vietējo miestiņu<br />Kad tavas acis vēros rietošo sauli<br />Un sirds aiz laimes sitīs straujāk<br />Tad skaties tā lai manas acis redz to pašu ko tavas<br />Lai sēžot otrā pasaules malā<br />Sajūtu, cik ļoti tu jūtiurn:lj:klab.lv:atom1:vizbija:230302008-03-10T20:54:002008-03-10T20:54:002008-03-13T20:19:14Z2008-03-13T20:19:14ZTā bija skaista vasara.<br />Mēs runājām tikai caur puķēm. <br /><br />Maijā mēs runājām caur pienenēm<br />Un vārdi kā bites atnāca līdz mums,<br />aplipuši pieneņu puteklīšiem,<br />dzelteni.<br /><br />Jauka runāšanās ir arī caur kaķpēdiņām.<br /><br />Grūti ir runāt caur ceriņiem - <br />ceriņu naktīs vārdi sadeg<br />un paliek sirdī viņu pelni.<br /><br />Jūlijā mēs runājām caur magonēm<br />un vārdi palika magoņu galviņās.<br />Tagad, kad esmu viens un neviens neredz,<br />es grabinu magoņu pogaļas - <br />tā es ar tevi sarunājos,<br />kad esmu viens.<br /><br />Tad mēs runājām caur nātrēm,<br />diezgan daudz mēs runājām caur<br /> nātrēm.<br />Varbūt par daudz.<br />Mums laikam vispār nevajadzēja<br /> runāt caur nātrēm.<br /><br />Jo, rudenī,<br />kad mēs runājām caur gladiolām:<br />viens - caur parasto rozā,<br />otrs - caur kamīnsarkano,-<br />mēs jau vairs nesapratām viens otru.<br /><br />Bet vēlāk asteres bija<br />jau pavisam dažādās krāsās:<br />tu runāji caur violeto,<br />es - caur dzelteno,<br />un es nekā vairs nedzirdēju.<br /><br />Un tad jau viss bija noziedējis.<br />Vēl bija palikušas<br />tikai salmenes.<br />Vakar es ieliku ziemas logus,<br />un salmenes tur zied starp divām <br /> rūtīm.<br /><br />Es sēžu pie loga<br />un runāju viens<br />caur salmenēm.<br />Es saku:<br />"Drīz būs leduspuķes.<br />Caur tām es nerunāšu - <br />ne vārda."<br /><br />/I.Ziedonis/Vakardienaurn:lj:klab.lv:atom1:vizbija:225812008-03-05T21:41:002008-03-05T21:41:002008-03-14T08:32:32Z2008-03-14T08:32:32ZEs esmu Vakardiena. Esmu pametusi tevi uz visiem laikiem.<br />Es esmu pēdējā tajā garajā dienu ritumā, kas virknējas aiz tevis, atstājot tevi izgaistam miglā un tumsā, un visbeidzot – ienirstot aizmirstības okeānā.<br />Katrai no mums, tavām dienām, ir sava nasta, kurā ir gan triumfs, gan sakāve, gan smiekli, gan rūgtums; mēs noņemam šo nastu no taviem pleciem un aiznesam to aizmirstībā; taču aizejot mēs katra kaut ko atstājam tavā zemapziņā.<br />Mēs piepildām tavas dvēseles pagrabtelpas.<br />Es aizeju no tevis, tomēr allaž esmu kopā ar tevi.<br />Reiz mani sauca par Rītdienu un es biju šķīsta jaunava; tad tapu tava dzīvesbiedre un mans vārds kļuva Šodiena; tagad es esmu Vakardiena, un mani uz mūžīgiem laikiem ir apzīmogojis tavs apskāviens.<br />Es esmu viena no lapām arvien biezākā grāmatā. Tajā ir jau daudz lappušu pirms manis. Kādu dienu tu mūs visas pāršķirstīsi, izlasīsi un uzzināsi, kas esi.<br />Es esmu bāla, jo man nav cerību. Tikai atmiņas.<br />Es esmu bagāta, jo man ir gudrība.<br />Es tev radīju bērnu un atstāju to pie tevis. Tā vārds ir Pieredze.<br />Tev nepatīk lūkoties uz mani. Es neesmu skaista. Esmu majestātiska, draudīga, nopietna.<br />Tev nepatīk mana balss. Tā neatsaucas tavām vēlmēm; tā ir vēsa, nosvērta un gudrības pilna.<br />Es esmu Vakardiena, tomēr tāda pati kā Šodiena un Mūžība, jo ES ESMU TU; un aizbēgt no sevis nav tavos spēkos.<br />Dažreiz es aprunājos ar savām biedrenēm par tevi. Dažām no mums ir tavas nežēlības radītās rētas. Dažām – tavu noziegumu nožēlojamās pēdas. Dažām – tavas labestības skaistums. Mēs tevi nemīlam. Mēs tevi neienīstam. Mēs tevi tiesājam.<br />Mums nav līdzjūtības, tā piemīt tikai Šodienai. Mums nav tev uzmundrinājuma vārdu, tie ir tikai Rītdienai.<br />Mēs stāvam pagātnes durvju priekšā, sveicinot dienas, kas cita aiz citas nāk mums garām, un noskatāmies, kā Rītdienas kļūst par Šodienām un tad piebiedrojas mums.<br />Mazpamazām mēs kā vampīri izsūcam tavu dzīvi. Tev kļūstot vecākam, mēs piesavināmies tavas domas. Tu arvien biežāk vērsies pie mums, aizvien mazāk pie Rītdienas.<br />Mūsu sniegi saliec tavu muguru un izbalina tavus matus. Mūsu ledainie ūdeņi atvēsina tavas kaislības. Mūsu izelpa aizmiglo tavas cerības. Mūsu neskaitāmie kapakmeņi aizpilda tavu ainavu. Mūsu mirušās mīlestības, mūsu noplakušais entuziasms, mūsu sabrukušie sapņu namiņi, mūsu zaudētās ilūzijas tuvojas tev, apņem tevi.<br />Rītdienas atnāk nepamanītas. Šodienas aizslīd prom neievērotas. Tu aizvien vairāk kļūsti atkarīgs no Vakardienām.<br />Mums pieder banketu zāles ar vīna piesūcinātiem galdautiem, saplīsušiem traukiem, vītušām rozēm.<br />Mums pieder tukšās baznīcas, kur reiz valdīja cerība, bet tagad mājo tikai spoki.<br />Mēs vijamies pa garajām, stiegrainajām, pelēkajām pieraduma un tradīciju rokām, lai nosmacētu Šodienu un aizkavētu Rītdienu.<br />Mēs esam pasaules Vakardienas. Ja tu zinātu pietiekami daudz, lai spētu mums uzmīt virsū, tad varētu ātri vien tikt uz augšu. Bet, kad tu ļauj mums jāt tev uz muguras, mēs tevi žņaudzam un smacējam nost.<br />Es esmu Vakardiena. Mācies skatīties man tieši acīs, izmantot mani un nebaidīties no manis.<br />Es neesmu tavs draugs. Es esmu tavs tiesnesis – un tavas bailes.<br />Tavs draugs ir Rītdiena.<br /><br />/Ogs Mandino "Pasaules lielākā mīkla"/urn:lj:klab.lv:atom1:vizbija:224342008-03-05T12:39:002008-03-05T12:39:002008-03-14T08:37:20Z2008-03-14T08:37:20ZDzīvojiet tā, kā to prasa jūsu aicinājuma cieņa, visā pazemībā, lēnībā un pacietībā, cits citu panesdami mīlestībā.<br />(C)urn:lj:klab.lv:atom1:vizbija:220932008-02-19T08:29:002008-02-19T08:29:002008-03-14T08:37:54Z2008-03-14T08:37:54ZAr katru saullēktu un saulrietu es palieku bagātāka. <br />Un, kad mans koferis būs pilns, es atkal varēšu doties uz mājām.urn:lj:klab.lv:atom1:vizbija:218272008-01-27T13:54:002008-01-27T13:54:002008-03-14T08:38:28Z2008-03-14T08:38:28ZNeticība nogalinaurn:lj:klab.lv:atom1:vizbija:216622008-01-04T22:57:002008-01-04T22:57:002008-01-04T20:59:09Z2008-01-04T20:59:09ZGribas lidot atpakaļ uz mājām<br />Debesīsurn:lj:klab.lv:atom1:vizbija:214272007-12-15T06:50:002007-12-15T06:50:002007-12-15T04:53:03Z2007-12-15T04:53:03ZJo vairāk ceļo, jo vairāk gribas ceļot. Rodas sava veida atkarība no ceļojumiem, gan no fiziskiem, gan no garīgiem.urn:lj:klab.lv:atom1:vizbija:212192007-11-01T13:01:002007-11-01T13:01:002008-03-14T08:39:12Z2008-03-14T08:39:12ZTā lampiņa, kas man iekšā deg neizdegdama, tagad nu jau - kvēlāk, spožāk, siltāk.<br />Ja Tev auksti, ienāc, pasildies. Bet, savas drēbju kārtas gan atstāj ārpusē. Tās nesilda, tikai nomāc tavu garu - piesūkušās ar sliktām domām, svešām enerģijām, uzmestiem un piesietiem acu skatieniem un atgādina par laicīgo, par šo mirkli. Bet tu ienāc bezgalībā, kur neviens nezina, kas ir pulkstenis, gadalaiks, laika zona....Ienāc. Tīrs un vienkāršs. Tāds, kāds tu biji bērnībā. Patiess, nedaudz naivs un tāds, kurš tic tam, ko tev saka. Mēģini atcerēties, kā tas bija, tavā saulainajā bērnībā, kad tev visas durvis bija vaļā un visi sapņi tev teicās piepildīties, kad izaugsi liels. Jā, tieši tāds. <br />Tikai nesaki man neko. Nesūksties un nežēlojies. Ļauj, lai klusums runā. <br />Visas bēdas un raizes atstāj ārpusē. <br />Atļauj vēl reizi rudens vējam noglāstīt tavu maigo ādu un sakārtot tavu matu cirtas, pirms tajās vēl sniegpārsliņas nav uzsākušas savu kroņa deju. <br />Neaizgriezies un nenovērsies. Ļaujies. Un tad gan, ienāc.<br />Jo nav neviena labāka par tevi uz šīs zemes. Jo visi, arī tu, ir īpaši. <br />Ienāc, lai ir silti.urn:lj:klab.lv:atom1:vizbija:209842007-09-10T10:03:002007-09-10T10:03:002008-03-14T08:39:50Z2008-03-14T08:39:50ZViss mūžīgais ir visaptverošs.urn:lj:klab.lv:atom1:vizbija:206792007-08-29T19:46:002007-08-29T19:46:002008-03-14T08:40:40Z2008-03-14T08:40:40ZSaviem vecākiem nebiju plānots bērns, taču, par laimi, biju Dieva plānos.urn:lj:klab.lv:atom1:vizbija:204212007-08-29T09:49:002007-08-29T09:49:002007-08-29T06:56:43Z2007-08-29T06:56:43ZVēl vakar padomāju, ka šogad vairs neredzēšu ne kalnus, ne ūdenskritumus, ne varavīksnes...Un še tev, šorīt virs centrāltirgus liela varena varavīksne. Aš acīm neticējās.<br />Liela skaista Dieva radības zīme (zīmīte no Dieva).urn:lj:klab.lv:atom1:vizbija:201072007-08-01T05:16:002007-08-01T05:16:002007-08-01T02:17:16Z2007-08-01T02:17:16ZVispārējs tukšums...jābrauc uztankoties.