Dienu no dienas arvien vairāk gribu vienkāršību un pieticību visā. Vēlos visu vienkāršu. Man sāk traucēt dažāds lietas, priekšmeti gan mājās, gan darba kabinetā. Bieži pārskatu tās atkal no jauna, vai nevar vēl no kā atbrīvoties. Šie daudzie sīkumi mani nospiež līdzīgi kā prātu nospiež nevajadzīgās domas. Istabā gribētu tikai gultu, krēslu, grāmatu skapi, pašas nepieciešamākās lietas. Virtuvē uz koka galda – ūdeni un rupjmaizi. Jūtu, ka gadu gaitā savāktie suvenīri un citi sadāvinātie, vai mani nopirktie nieciņi ir nekam nevajadzīgi. Atstāt pāris vismīļākās lietiņas. Vienkārši.